Reiz Parīzē …

Satiku tevi autoostā, Parīzē tā ir milzīga. Satiku pirmo reizi un zināju, ka ne pēdējo. Tavs slaidais nepaklausīgais augums izcēlās uz apkārtējā fona, krūtis, viduklis, astē saņemtie tumšie mati. Tu neziņā skatījies apkārt, meklēji mani. Pasmaidīju. Pienācu pie tevis un saņēmu roku savā rokā. Tu pat nonotrīcēji no pārsteiguma, strauji pagriezis un pasmaidīji. Smaidīju arī es. Un mēs gājām rokās sadevušies, nerunādami. Un apkārtne mūs neuztrauca, nēģeru bari, netīrās ielas, mašīnu rūkoņa Parīzes šaurajās ielās, nedomādami par virzienu, ceļu. Vakars, satumsa. Aiz kāda pagrieziena strauji apstājos, pievilku tevi sev klāt. Mūsu lūpas sakļāvās skūpstā, tik kaislīgā kā negaiss pēc karstas vasaras dienas, mēs sakļāvām savus ķermeņus, sajutu tavas krūtis, gurnus piespiežamies pie manis, līdzsvaru zaudēdami atspiedāmies pret sienu, kaislīgā franču skūpstā ļaujot mūsu mēlēm rotaļāties, kairināt un kaitināt. Elsas un steidzīgs neprāts valdīja šo mirkli,kas šķita mūžīgs. Un īss. Jo ķermenim vajag skābekli. Ieskatijos tavās tumšajās acīs, tās bija tik tuvu, likās, tu raugies manī no iekšpuses. Satraukums, nopietnība un steiga izzuda. Tu iespējies, skanīgi, ka cilveki uz ielas atskatījās 🙂 Mēs devāmies tālāk.

Viesnīcas istaba bija ļoti maza kā visās vecās mājās Parīzē. Ienācām iekšā, durvis aizcirtās automātiski, un manas rokas satvēra tavu vidukli, pacēlu tevi no zemes, viegli un bez piepūles, tavas kājas apvijās ap maniem gurniem, un mēs skūpstījāmies. Kaisle bija tik spēcīga, ka neskatījos, kur lieku kājas, kautkas gāzās, krita, pēc brīža tu jau sēdēji uz neliela pēckara laika galdiņa, manas rokas nekaunīgi palīda zem taviem melnajiem svārkiem, glāstīdamas tavu miesu un steigā atbrīvojot tevi no apakšbiksītem. Tu nepretojies, tu ļāvies, manas rokas spēcīgi satvēra tavu tvirto dibenu un pievilka pie sevis. Arī tu negaidīji, atpogāji siksnu, kreklu, un nekas, ka pa gaisu aizlidoja kāda poga, nekam nebija nozīmes, tikai karstam trakumam, un brīdim, kad iegāju tevī…. Viss augums nodrebēja un no tavām lūpām izlauzās kaislīgs vaids, tu spiedies man klāt, liekot sajust savu karsto miesu ap sevi, spiezdama manu locekli līdz pat sāpēm, tu liki man kaislē aizvērt acis un baudīt miesaskāri, spēcīgu un ātri, skaļi un aizrautīgi mūsu ķermeņu sulas sajaucās un es ieguvu tevi un tu man atdevies, tu iekliedzies, kad nespēdams sevi vairs atturēt, beidzu tevī, tu iekodies manī, plēsi manu muguru un atdevies….

Naktī mēs gulējam maz, un arī apkartējās istabās līdzīgi. Mēs iepazinām viens otru, pārsteigumā saprotot, cik tālu abi esam gatavi iet. Tavas lūpas skūpstīja mani, tu laizīji un kodīji manu locekli, likdama man beigt un prasīt vēl, es dāvāju tev vienu un vēl un vēl baudas mirkļus, mēs savijāmies pozās, no kurām tika rakstīta kamasutra, mēs ļāvāmies iet tālāk, tur, kur aizliegts un no kā kaunas, mēs dāvājām viens otram paradīzi, neatļautu un tik saldu, miegam šiet nebija varas, nebija varas nogurumam, aizspriedumiem. Mani pirksti glāstīja tevi visur, tavs dupsis, kaunuma lūpas, tavas tvirtās jaunavīgās krūtis, tās spīdēja no manas sēklas, tu smaidīji, tu piekļāvies man, mēs skūpstījāmies, dalījāmies ar sevi, savām sulām …

Pienāca rīts un pāris stunas miega deva mums spēku turpināt. Agra rīta duša un tu viena caurspīdīgā kreklā pieliecies pie atvērta loga. Pavisam tuvu pretējā pusē biroju ēka, lieli logi bez aizkariem, darbinieki, kas sāka atgriezties darbā. Tu izliecies pa logu, ļaujot visiem interesentiem saskatīt savas krūtis, ko knapi spēja nosegt baltais krekls. To ieraudzīja kāds vīrieties no pretējā loga, viņš sastinga, tu viņam uzsmaidīji, tikai uz brīdi aizvērdama acis, kad es no aizmugures iegāju tevī, liekot tev sajust savu piebriedušo locekli laužamies aizvien dziļāk tavā mitrajā makstī, tu kaislē ievaidējies, acis puspievērtas, tomēr pievērstas vīrietim pretējā loga, es to redzēju, man patika tas, ko redz vīrietis. Satvēru tavu vidukli un nežēlīgi lēnam tevi ieguvu, glāstot tavu augumu, muguru, bet slēpjoties aiz aizkariem. Tu ļāvi kreklam atvērties pavisam, ieķēries ar abām rokām palodzē un atliecies kā ronis, izkāpis krastā, atšaudama dupsi un ļaudama man dziļi ieiet tevī, tu pagriezi pret mani galvu un mēs skūpstījāmies, manas rokas satvēra tavas nelielās, bet meitenīgi tvirtās krūtis plaukstās, saspiedu krūšu galiņus starp pirkstiem un turpināju grūdienus tevī, tu atsaucies, tu spiedies pret mani, tavs mitrais augums smaržoja pēc sievietes kaismes, tu atlieci galvu, tu neslēpi savas jūtas un atkaļ ļāvi man skūpstīt un saņemt lūpās tavu rozā mēlīti, kas spīdēja no siekalām, tu spēlējies ar mani, bet es biju tevī, es visu kontrolēju. Tu pacēli rokas virs galvas un apskāvi man galvu, liekot krūtīm saslieties, tu pagriezi manu galvu, liki man skatīties uz sastingušo vīrieti pretējā logā, es skatījos uz viņu, uz tevi, un ieguvu tevi, aizvien stiprāk, spēcīgāk, līdz konvulsijas ņēma virsroku un es iztukšoju sevi tavā augumā, turpinot vēl un vēl kustēties, ļaujot spermai notecēt gar tavām kājām, un tu izliecies vēl spēcīgāk … vīrietis bija pazudis no loga.

Bet mēs viņu satikām vēlāk vakarā, kad divatā izgājām no viesnīcas …

Turpinājums.