Manī

Posted: Oktobris 30, 2016 in Erotiski stāsti
Tags:

Sākumā es negribēju ne dzirdēt par viņu mūsu mājās, tu šķiti pārāk aizrāvusies, nu nē, pār manu līķi!

Un tomēr tavs pavedinošais smaids, alkohols un brīvais vakars darīja savu – viņš atbrauca mums līdzi. Nē, nebija nekādas konkurences, vienkārši jautri, tas arī viss.

Es neatceros, kas notika līdz tam, bet atceros, kas notika pēc.

Tu uzrāpies uz manis, saņēmi manu daiktu rokās un ievadīji sevī. Karsta bija tava elpa, karsta kājstarpe, kad es iegāju tevī, tu ar vienu roku glāstīji viņa locekli, kamēr es iegāju tevī, tu biji izģērbusi mūs abus un gribēji mūs abus, piespiedusies pie manis, tu atšāvi dupsi un aicināji viņu sevī, un viņš nāca, sākumā ar pirkstu diviem, līdz iespieda savu locekli tavā dupsī, tu iekliedzies no sāpēm un baudas, kad divu vīriešu muskuļi plosīja tavu maigo sievišķību, mēs kustējāmies ritmā, šķita, es jutu viņa locekli caur tavas maksts sienu, es jutu spēku, kas bija tevī blakus man.

Taču tev nepietika, tu izrāvies no mūsu dubultajām skavām un iespiedi plaukstā vēl lubrikantu. Un iesmērēji man starp kājām. Un iebāzi pirkstu manī, ļaujot savām mazajām krūtiņām pazust man starp lūpām. Un tad tu paņēmi viņa locekli un piespiedi man pie dibena. Tu – starp mums abiem – izlēmīga, iekarsusi, tu atkal uzkāpi uz manis, ieņemot locekli sevī, bet ar plaukstu tu turēji viņa pimpi, tu pieliki to pie mana dibena, un tikai viegla kustība, un es to sajutu sevī. Lēnām iespiežamies, resnu un piepildošu, tas grima aizvien dziļāk, kairinot nervus un kā elektrizējot manu locekli, kas tikmēr pisa tevi, aizvien stiprāk.

Es jutu viņa resnumu sevī, sāpīgi, bet uzbudinoši, viņš plēsa manu dibenu, kamēr mans loceklis piebrieda kā vēl nekad, tu smaidīji, redzēdama manu baudu, sajuzdama manu samilzušo pimpi savā pežiņā, es tikai jutu, kā viņš ieiet aizvien dziļāk, līdz pieskaras galam, manī viss sagriezās no baudas, jutu viņa rokas uz sevis, gribēju izrauties, bet bauda bija pārlieku liela, tu skūpstīji mani, turēdama sevī, un viņš kustējās lēni, bet stipri.

Gribēju, lai viņš beidz, sajust karstu sēklas straumi sevī, bet redzēt un skūpstīt tevi, un tu kustējies uz manis, lai es neizlaistu viņa locekli no sevis, vēl lubrikants, viņš kļuva ātrāks, jutu sažņaudzamies rokas ap mani, arī es sakodu zobus un stūmos dziļāk tevī, bauda bija tik milzīga, ka vaidēju un trīcēju, un tad jutu, cik ļoti sāpīgi viņš piebriest manā dibenā, kustības kļuva straujas un saraustītas, atvēru muti baudā un drāzu tevi, cik spēju, iespiests zem jums abiem, un jutu kā viņš izšļāc savu sēklu manā dibenā, kā karstums ietek manī, kā viņa resnais loceklis sitās pret manu prostatu, dāvinot man tādu baudu, ka arī es neizturēju un ar bļāvienu beidzu tevī, piepludinot tevi ar to pašu, kas pildīja manu dibenu no iekšpuses, mēs abi pumpējām viens otru, tu kā juzdama pagriezi galvu pret viņu un skūpstīji viņu, kamēr viņš beidza manī, bet es negribēju, lai tas beidzās, gribēju paturēt viņa pimpi sevī, gribēju neizlaist sevi no tevis, bet viņš atslāba un viņa loceklis izšļuka no manas slidenās anālās atveres, nošķiežot ar spermu gultu, es arī izslīdēju no tevis, tu piecēlies kājās un kā uzvarētāja paskatījies uz mums diviem  – apmierinātiem, nogurušiem, atslābušiem vīriešiem, kas viens otram piederējuši

Kaunējos viņam skatīties acīs, arī viņš novērsās un aizgāja uz vannas istabu, palikām mēs ar tevi divatā, tu – plati smaidot, es – piekusis un sāpošu dibenu … Bet bija miers, mēs skūpstījāmies un glāstījām viens otru, atpūtāmies. Viņš atnāca, aizgāju mazgāties es, izskaloju sevi no priekšas un aizmugures.

Kad atnācu atpakaļ, jūs gulējāt apskāvušies, tu saņēmusi viņa sarukušo locekli plaukstā, viņš – iebāzis pirkstu tev starp kaunuma lūpām. Tu noliecies un paņēmi viņa pimpi mutē, saspiedi starp lūpām un nostiepi sūkājot, tavas krūtis nokarājās un maigi šūpojās klusajā ritmā. Tu pasauci mani klāt, es nogūlos tev blakus un raudzījos, kā tavā mutītē pazūd viņa atslābušais loceklis, kā tas lēnām piebriest un aizņem visu tavu muti un vaigus, tu pagriezies pret mani ar muguru, atšāvi dupsi un aicināji sevī. Es atkal biju resns, sataustīju tavu slaido vidukli, šķēlumu, dibentiņu un iegāju tevī, karstums apņēma manu locekli, bet tu tikai sūkāji viņa daiktu, atspiedusi dibenu pret mani, es tevi lēnām pisu, bet tev nepietika, tu pasauci mani tuvāk, pavisam tuvu pie viņa locekļa, es redzēju, cik spīdīgs tas no tavām siekalām, tu atlieci galvu, ļaudama man tam piekļūt …es aizkavējos uz brīdi, bet tavas lielās, tumšās acis, kaislās lūpas, plaukstas, kas apņēma viņa locekli, tu visa biji tik kaislīgi kārdinoša, ka pat sveša vīrieša loceklis tavās plaukstās kļuva iekārojams, tu pasniedzi to man, un es aizvēru acis un paņēmu viņa daiktu mutē …jocīga sajūta, bet tik kairinoša, kad locekļa galva trinās gar manu mēli un vaigiem, garšu nejutu, tikai piebriedušu mīkstu un vienlaikus cietu miesu, tu izvilki locekli man no mutes un paņēmi savējā, nu mūsu trijstūris bija noslēdzies, mēs visi baudījām viens otru, tu masēji viņa pimpi un ik pa laikam iegrūdi to man mutē, es tikmēr drāzu tevi no aizmugures, pēc brīža izvilku locekli no tavas pežas un piespiedu pie dupša, tu pagriezies pret mani nesapratnē, bet es uzstāju, mazliet siekalu un mans penis ielauzās tavā anālajā caurumiņā, tu sāpēs saviebies, bet baudas vilinājums bija pārāk liels … mēs piekusām, nebeidzām, alkohols un nakts darīja savu, aizmigām…

No rīta acis atvēra spilgtā saule, kas spiedās cauri žalūzijām, mēs gulējām trijatā, tu pa vidu kaila un skaista, es pamodos ar stāvošu locekli un jau pati pirmā kustība bija pieskāriens tev…

Skūpsti tevi pamodināja, apskāviens karotes pozā, es taustoties gar tevi, bet arī viņš pamodās, jutu viņa rokas kustamies gar tevi, redzēju, kā tavas plaukstas saņem mūsu abu locekļus un sāk masēt, tad tu pagriezies pret mani ar muguru un kaut ko čukstēja viņam ausī, bet man tu atdevi savu dibenu, papleti dupsi un ļāvi saprast, ka gribi mani sevī, atkal siekalas un es iestūmos tevī, ievaidējos. Viņš piecēlās gultā, pārkāpa mums pāri un nogūlās aiz manis. Es viņu neredzēju, bet sajutu, sākumā viņa gurni pieskaras maniem, tad rokas uzgūlās uz manis, un sajutu viņa pirkstus taustāmies un viņa locekli slīdam gar manu dibenu, meklējot ieeju … Lubrikantu, es palūdzu, viņš neatbildēja, bet pēc brīža sajutu aukstumu pieskaramies pie mana dibena cauruma, un jā, vēl brīdis un atkal tā stumjošā sajūta, kad kaut kas liels un karsts mēģina manī ielauzties … es kustējos uzmanīgi tevī, un tikpat uzmanīgi viņš ienāca manī… viņš piepildīja manu dibenu ar savu pimpi, pisa mani lēnām, piemērojoties manam ritma, kā es drāzu tevi, mana kustība iekšā tevī bija viņa kustība ārā no manis, es satvēru tavas krūtis plaukstās un cieši saspiedu, sakodis zobus no salkaislām sāpēm, ko man nodarīja viņa loceklis, man bija neērti, satvēru viņa pimpi un izvilku no sevis, tik atvieglota sajūta, kad dibenā nespiežas resns daikts, bet ilgi tā nebūs, es gribēju vēl, es uzgūlos uz tevis misionārā un iegāju dziļi pežā, pats cenšoties atsliet savu dibenu, lai viņš piekļūtu man, un jā, atkal pēc brīža sajutu viņa rokas ap savu dibenu un viņa pimpi sevī, lēnām slīdot dziļāk un pieskaroties galam, viņš kustējās iekšā ārā un es tikmēr pisu tevi.

Mēs gribējām pamainīties, viņš izslīdēja no manis, es – no tevis. Un tagad es biju apakšā, tu uzliki savu skaisto kājstarpi man uz sejas un paņēmi manu locekli mutē. Un viņš nostājās virs manas galvas, iepleta kājas un iegāja tevī. Redzēju, kā viņā loceklis papleš tavu kājstarpi un iegrimst tevī, kā ritmiski kustina tevi ar grūdieniem, jutu, cik aktīvi tu sūkā un masē manu pimpi, jutu, ka drīz beigšu, bet cietos, jo gribēju, lai to izdarām kopā, un tad sajutu viņa konvulsijas, viņa grūdieni kļuva stiprāki, tu arī to sajuti un 2x paātrināji mani dročīt, es atgāzu galvu un izvilku viņa locekli no tevis, un iegrūdu to sev mutē tik dziļi,, ka gandrīz aizrijos, nebija ar ko elpot, bet viņš grūda savu pimpi manī stipri un nevaldāmi, sajutu, ka arī tavi pirksti iespiežas man dibenā, viens, divi, vairāki, gārdzu no baudas, nevarēdams elsot, jo viņa resnais loceklis bija manī, viņš notrīcēja no baudas un šļācās manī ar šalti sāļuma un es satvēru viņa daiktu arī plaukstā un palīdzēju beigt un izšļākties man mutē, tu tikmēr kā apmāta raustīji manu pimpi, līdz arī es beidzu, es kratījos konvulsijās no baudas, satvēris viņa locekli rokā, viņu spermu mutē un tavu dibenu un pežu piespiežamies pie mani, lai noslāpētu šo jucekli vienā kopējā apskāvienā ….

Neizšķirts

Posted: Oktobris 19, 2016 in Erotiski stāsti
Tags:

Lai šis stāsts būtu par Viņu. Viņa ir viena no daudzām, kas paiet garām man manā dzīvē, ar kuru sarunājos, sasmaidos, kopā pastrādājam, atpūšamies, bet ko nekad nekas vairāk viņa manā dzīvē nebūs. Jā, viņa kā Ziemassvētku dāvana zem svešas egles, sapnis, bet tikai neilgs, vairāk tāds, kuru izsapņojot pasmaidi un aizmirsti. Bet kāpēc lai es neveltītu viņai kādas pāris rindiņas? Man jau patiešām nav žēl😉

Viņai ir modeles augums. Es nejokoju, nepārspīlēju un neizdomāju. Patiešām viss pēc standartiem – garas kājas, šaurs viduklis, masīvas krūtis un šauri gurni ar smalki izteiktu dibena apaļumiem. Konfekte.

Un vēl viņā ir tāds jauks maigums, tāda klusa iekšēja pārliecība par sevi, bet tajā pat laikā draudzīgi atvērts skats uz dzīvi, izzinošs un aicinošs, angliski ir precīzs vārds – embracing.

Viņai ir lielas tumšas acis, gari tumši mati, kalsna seja un ass zods, bet … tas nav svarīgi.

Treniņā viņas ārējais izskats tikai traucēja. Nē, nu ne tā ka pavisam traucēja, bija, protams, ļoti patīkami ik pa brīdim pārlaist skatienu viņas deklotē izspīlētajām krūtīm, kad viņa pieliekusies gaidīja servi, vai pilnīgi nevainīgi uzmest aci viņas kaķenes izlocītajam augumam, kad viņa cēlās no smiltīm pēc izteiksmīga lēciena pēc bumbas. Tas viss bija saldais ēdiens, bet sporta treniņa vidū!

Kaut kāda viņas burvība, smaids, tāda bērnišķa atvērtība vilktin vilka klāt, un tomēr to visu ietvēra sievietes augums, kuru katrs vīrietis vēlētos. Varbūt tieši tas mani atturēja, negribēju būt kā visi. Pasmaidīju viņai pretī, bet tas arī viss, varbūt kāds joks un uzslavas sauciens.

Paspēju nomazgāties, samest sporta drēbes somā un iziet koridorā. Sieviešu ģērbtuves durvis bija tepat blakus. “Es tikai paskatīšos,” sevi mierināju un nevērīgi ar kurpes purngalu pavēru vaļā durvis. No zāles klusināti skanēja sportistu sasaucieni, un bumbas sitās pret sienu, bet te koridorā neviena nebija, arī ģērbtuve šķita tukša. “Es tikai nolikšu somu, ja kāds prasīs, teikšu, ka sajaucu,” es sevi iedrošināju. Pavēris durvis plašāk, pārkāpu slieksni. Tepat pretim ieejai atradās rinda ar ģērbtuvju skapīšiem gluži kā vīriešu ģērbtuvē, neviena nebija, tikai kāda skapīša durvīs vīdēja atslēdziņa un blakus uz krēsla atradās viņas sporta soma. Nometu savu somu zemē un pievēru durvis. “Es tikai pagaidīšu šeit,” sevi pārliecināju es. Bet rokas jau novilka virsjaku, noliku to uz savas somas un apsēdos. “Vai tā vispār ir viņa?” sevi tirdīju, liekot piecelties no krēsla un kājām nest mani uz dušu pusi. “Klusām paskatīšos un viss, prom! ” sevi attaisnoju. Pienācis pie pašām durvīm, es apstājos, iekšā visam trīcot, es klusām pavēru durvis līdz tumšajā ģērbtuvē iespiedās šaurs gaismas stars no dušas telpas, kopā ar gaismu ievēlās arī tvaika mutuļi, vēl mirkli es neko neredzēju, bet kad tvaiki izklīda, ieraudzīju viņu. viņa stāvēja ar muguru pret mani, galvu atliekusi atpakaļ un skaloja tumšos matus, kas pielipuši pie viņas kailajiem pleciem izskatījās pēc melna astoņkāja, kas apskāvis jūras nāriņu, slepenā iekārē ļāvu skatienam slīdēt pār viņas augumu, spīdīgajiem gurniem, garajām kājām… Cik viņa bija skaista kaila! Atrāvos atpakaļ strauji elsojot. “Tu vēl vari aiziet, ” es sevi brīdināju, bet sapratu, ka nekur es neiešu. Es jutu, ka domāt sāku cits es. Bija jārīkojas.

Ātri veicu pāris soļus atpakaļ līdz savai somai, novilku apavus, bikses, kreklu, viss, ko tikko tik cītīgi biju uzvilcis, nu atkal gulēja saburzīts zemē, es steidzos, izkāpu no apakšbiksēm, saņēmu savu locekli rokās, ar baudu sajūtot, kā tas piebriest un pulsē, es paķēru šampūnu un iegāju pie viņas dušā.

Sākumā viņa pat nepamanīja, arī tad, kad atgriezu ūdens krānu, laikam domādama, ka atnākusi kāda no citām meitenēm no sporta zāles. Es iespiedu šampūnu plaukstā, ieziedu sevi, plecus, krūtis, vēderu un arī zemāk, locekli, kas putās ietīts slējās aizvien augstāk. Tad viņa pagriezās un iekliedzās no pārsteiguma!

Momentāni viņas rokas aizsedza krūtis un kājas saspiedās, slēpjoties no negaidītā viesa, es mēģināju saglabāt vēsu prātu un nevērīgi pasmaidīju, pārtraukdams ūdens šļakstus dušā ar vārdiem, ka puišiem, redz, visas dušas aizņemtas, lai neņemot mani vērā un tā tālāk.

Viņa pārsteigumā ieplestām acīm skatījās uz mani kā stūrī iedzīts plēsīgs zvērēns, es zināju, ka viņai patīku, no vasaras vēl saglabājies brūnums, sports un aktīvais dzīvesveids bija izveidojis manu ķermeni patīkamu skatam, un viņa to vēroja, kamēr es skatījos tikai viņai acīs… Likās, paiet mūžība, kamēr viņa sastingusi pieņēma lēmumu, tad pagriezās pret mani ar muguru, un, ne vārda neteikdama, turpināja skaloties zem tekošā ūdens šalts.

Tvaiki, ūdens čaloņa, divi mēs klusējot.

“Viņa noteikti pamanīja manu locekli, ” es sevi iedrošināju. viņai pret mani ar muguru esot, es piegāju pie viņas un uzliku roku uz kailā pleca. Varbūt man tikai likās, ka viņa notrīcēja, bet nepagriezās. Saņēmu viņas plecus savās plaukstās, lēnām slidināju rokas uz viņas vidukli, tad zemāk līdz gurniem … un viņa izliecās, pieskaroties ar savu augumu man …

Spēle bija sākusies, es biju uzvarējis pirmo setu, un sākām otru no nulles.

Mans loceklis saslējās kā jātnieka zirgs pirms lēciena, kā atbildot piespiedos viņai un redzēju, ka mans loceklis ir tieši viņas dibena augstumā, ka tas iegrimst starp viņas dupša apaļumiem un slīd kā pa aizu starp diviem dievišķiem uzkalniņiem. Apskāvu viņu visu, rokas atkal slīdēja augšup, līdz manās plaukstās iegūlās viņas lielās, stingrās krūtis, es neko neredzēju, tikai jutu, kā plaukstas piepildās ar siltiem un maigiem sievietes apaļumiem, es pieskāros viņas kaklam, viņa atlieca galvu uz sāniem un ļāva sevi skūpstīt, ūdens lāses sitās pret sievišķīgi kailo miesu un nosēdās uz manis.

Pastiepos pēc šampūna, iespiedu to sev plaukstā un izlēju putojošo masu uz viņas pleciem, muguras, maigi masējot viņas augumu, glāstot un uzputojot baltas putas, kas drīz sedza visu viņu, tecēja lēnām pār ķermeni zemāk, ar plaukstu noglāstīju skaisto dupsi, ieslidinot pirkstu starp apaļumiem, pieskaroties mazajam caurumiņam augstāk un tad šķēlumam zemāk, es jutu, cik karsta viņa ir, un nepavisam ne no ūdens, atkal glāstoši slidināju roku augstāk, ar šampūna putās mirkstošu pirkstu apstājoties pie dupša, un tad viņa kā nemanot pakustējās pret mani, es sākumā nesapratu, bet atkal glāstot viņu, brīdī, kad mans pirksts apstājās tieši pie viņas dupša ieejas, viņa paspiedās uz manu pusi, es beidzot sapratu un piespēlēju, mazliet pretestības viņas kustībai un mans pirksts ieslīdēja viņas dibena caurumiņā, sākumā centimetru, tad vēl, slīdēja tik nemanāmi, ka drīz viss bija viņā, un viņa ieelsojās, un atliecās vēl stiprāk, nu es vairs nespēju savaldīties, tāpat ar pirkstu viņu anālajā caurumiņā kairinot, es ietupos ceļos un notēmēju. Kustība uz priekšu, atpakaļ, un mans daikts atrada viņā ceļu. Stūmu sevi uz priekšu un sajutu to saldkaislo brīdi, kad viņas kājstarpes karstums mani apņēma, viņas sievietes slapjums un ķermeņa miesa saspieda mani un pacēla baudas virsotnēs, aiz kurām mēs abi zinājām ir vēl citas, vēl stiprākas, un aiz tām vēl un vēl…

17-_2jpgIegrūdos viņā līdz galam un pār viņas lūpām pārvēlas baudas vaids, tik ļoti dabisks, klusināts un dobjš, viņa atspieda rokas pret flīžoto sienu un iepleta savas spēcīgās, slaidās kājas, nostājoties stingri uz papēžiem kā gatavojoties startam, un es izmantoju viņas pozu, lai kustētos, darīju to lēni, un tikai tad, kad viss mans loceklis bija viņā, pabeidzu kustību ar tādu kā triecienu, kā cenšoties ielauzties vēl dziļāk, mans pirksts izslīdēja no viņas dupša, man vajadzēja abas rokas, saņēmu viņu aiz gurniem un ļāvos dabas instinktam, pisu viņu no aizmugures stipri, ritmiski, neapstājoties, nu jau viņa bija noliekusies pavisam uz priekšu 90 grādos un ļāva man sevi iegūt pilnībā. Es izvilku locekli no viņas, ūdens tecēja pāri mums, putas bija aizskalotas prom, tikai viņas spīdīgi slapjais augums manā priekšā, es notupos pie viņas ceļos, atliecu galvu cik spēju un iegrimu ar lūpām viņas maksts saburzītajās ādas krokās, viņas kaunuma lūpas ieplestas un atvērtas tikai man, stiepu mēli cik iespējams viņā, izgaršoju viņas sulas, dzēru un noriju, no baudas trīcot, mana plauksta masēja locekli, kamēr es piesūcies pie viņas nektāra izbaudīju viņu. Duša radīja sajūtu, ka viss ir tik tīrs, iespējams un atļauts, slidināju mēli augstāk, gribēju skūpstīt viņas augumu visu, atļāvos un uzdrošinājos pieskarties ar mēli viņas anālajam caurumiņam, ūdenim tekot pār mums tas šķita tik pareizi, maigi to laizīju, kairinot ar pašu mēles galiņu, un jutu, kā viņai trīc kājas no uzbudinājuma, un atkal manas rokas slīdēja pār viņas gludi noskūto pežiņu, līdz atrada klitora cieto uzkalniņu, pakavējas tur, un atsāka savu deju no jauna.

Piecēlos, iztaisnoju arī viņu, atkal piespiedos klāt un ļāvu loceklim ieiet viņā, viņa bija tik karsta un slīdoša, bet tomēr tik cieša, ka baudu sagādāja ne tik ļoti kustība, cik pati atrašanās viņas miesā, viņas satraucošais tuvums man, ar prātu un sabiedrības normām neierobežotā kaisle, man gribējās, lai tā paliekam mūžīgi un vienmēr, un varētu baudīt viņas kailuma ar lūpām uz locekli un atkal no jauna.

Tagad viņa mani satvēra un izvilka no sevis. Pirmo reizi viņa pagriezās pret mani ar seju. Acis viņai velnišķi spīdēja, mani bija pilnīgi slapji un sajukuši, viņa neko neteica, bet šoreiz pietupās viņa un paņēma mutē manu locekli, uzreiz visu, negaidot un nespēlējot spēles, tas viss pazuda viņas mutītē, redzēju, kā viņa uzmanīgi to ierij, ar plaukstu glāstot man olas, viņa uzmanīgi kustināja galvu, un tad paskatijās uz mani un es uz viņu, ieskatījos viņas lielajās meitenīgajās acīs, vēroju viņas masīvās krūtis, kas par spīti izmēram stingri izslējās virs viņas auguma un šūpojās ritmā, krūšu galu konusi spici un tumši, satvēru viņas galvu savās plaukstās un pārņēmu vadību, turēju viņas tumšos matus un spiedu sev klāt, nesasteigti, bet neatvairāmi, aizvēru acis baudā, taču jau pēc brīža atgriezos realitātē, kad viņa ieklepojās, jo bija pārāk dziļi mani sevī ielaidusi, es viņu piecēlu kājās, viņa bija gandrīz mana auguma, un mēs skūpstījāmies: kaislīgi, neprātīgi, neslāpēti un tā, kā tieši tagad gribējās un gribējās ļoti, mēs degām vēlmē viens pēc otra, viņa piespieda pie manis savu puncīti, un mans loceklis atdūrās viņā, saņēmu vienu viņas kāju zem ceļa un pacēlu, viņa to apvija ap manu gurnu un nu manas rokas varēja netraucēti iztaustīt viņas kājstarpi, meklēju ieeju viņā atkal, mūsu lūpas joprojām bija kopā un mēles trakoja viena ar otru, es sajutu viņas dibenu, mēģināju iespiest pirkstu, bet putu nebija, neslīdēja, tāpēc vienkārši iegremdēju vienu, tad divus pirkstus viņas atplestajā slapjajā kājstarpē, ar slīdošām kustībām turpināju viņu masēt iekšā, ar īkšķi pieskaroties klitoram, viņa pieplaka pie manis un saspringa, nagi iegriezās manā mugurā, kad viņas rokas ar uzbudinātas sievietes spēku satvēra mani, viņas lūpas pie manas auss lūdzoši šņukstēja: “neapstājies….”, un es neapstājos, bet spēcīgi viņu berzēju, pats saspringdams no gaidām un ieklausoties viņā, sajūtot, gaidot…  un tad viņas elpa apstājās, lai ar trīskāršu spēku ielauztos man mutē, skūpstam pārtrūkstot, un viņas galva atliecās un neprātīgas baudas izraisīti smalki kunkstieni piepildīja visu dūmakaino telpu, kad viņas orgasms satvēra viņas meitenīgo augumu kā spīlēs un kratīja, un mēs sastingām, tikai manas rokas turpināja viņu masēt, bet jau pavisam lēni, kā pēc uzvaras…

viņa nolaida kāju un es tiku izspiests no viņas miklās sievietības, viņa uzlika rokas man uz pleciem, ieskatījās dziļi acīs un pēc klusuma brīža, pieliekusi muti pavisam tuvu manai ausij, klusi pavaicāja: “mutē vai dibenā”?

Tas kā zibens spēriens atgrieza mani sapņu pasaulē, viņas plauksta jau bija satvērusi manu locekli un masēja, viņa gribēja neizšķirtu, es jau pasniedzos pēc šampūna un iespiedu daudz par daudz plaukstā, spilgti zaļais šķīdums drīz pārvērtās slidenās ziepju putās un pārlija pār manām un viņas rokām un manu locekli, jo viņa, tāpat stāvot pret mani ar seju, turpināja masēt pavisam stipri mani sagrābusi un ātri, es pārņēmu stafeti, saņēmu locekli rokā un pagriezu viņu ar muguru pret sevi. viņa saprata atbildi uz savu jautājumu, atkal nostājās iepriekšējā pozā, kājas braši iepletusi un noliecās uz priekšu. Pagriezusi savu tumšo galvu pret mani, viņa klusi teica “tikai uzmanīgi” un es pamāju. Es zināju, kas jādara, es vienu roku masēju savu piebriedušo pimpi, ar otru izšķērdīgi iesmērēju visu viņu ar putām, muguru, plecus, dibenu, masēju to, spaidīju un protams ar pirkstu glāstīju viņas dupša caurumiņu, es tur nebūšu ilgi un daudz, es sev apsolīju, es kustināju roku aizvien ātrāk, vienas rokas pirkstam pāršķelot viņas dibentiņu un iegrimstot viņā, ar otru roku sevi masēju un tikai tad, kad jutu sevi tuvu beigām, tad es apstājos, saziepēju sevi vēlreiz un kārtīgi, un piespiedu locekļa galvu viņas dibenam.  Redzēju, ka viņa ieslidina savu roku sev starp kājām, bet mana brīvā roka tikmēr papleta viņas dibena vaidziņus, otra roka turēja locekli cieši un stingri piespiestu viņas ieejai, vēl putas, vēl šampūns, vēl mazliet jaudas, un tas notika – locekļa piebriedusī galva pazuda viņas anālajā atverē, kluss iedomāts klikšķis, 5_2miesai pārvarot miesu, un es biju viņā, stūmos tikai dziļāk, bet ļoti lēni, viņa klusēja un nekustējās, un gaidīja mani visu sevī, šalca tikai karsts ūdens, un mūsu augumi savienoti, es biju viņā vēl tikai līdz pusei, kad sāku fināla spurtu, man vajadzēja vien dažus, varbūt desmit grūdienus un es tos izbaudīju katru pa vienam, turot nu jau abām rokām viņas spīdīgos dibena vaigus un stumjot savu piebriedušo locekli viņas tūplītī, kur tomēr es drīkstēšu pabeigt savu spēli ar uzvaru! Un tas nāca tuvāk un gribējās kustēties ātrāk un grūsties iekšā nežēlojot, bet es turējos, es sevi bremzēju un ļāvu, lai kustības ir līganas nevis straujas, ļāvu ieiet dziļāk, līdz olas pieskārās viņas makstij, līdz saldsāpīgs vaids pārvēlās pār viņas lūpām, un tad es sajutu konvulsijas sākamies sevī: dziļi iekšā un tad viļņi pārgāja uz locekli un tad vienā mirklī – viņā! Mans pimpis sāka pulsēt, piebrieda šķiet divreiz lielāks, bet es nekustējos ātrāk, tieši lēnāk, kā pirms sprādziena pielādēts ierocis tas uzvilka gaili un notēmēja, viņa ievaidējās, sajūtot tuvumu, lēnām es kustējos, ārā no viņas un atpakaļ iekšā, līdz viņā iekšā slīdot mana noturība plīsa, mana taupītā bauda pārsprāga, spēcīgs orgasms atvēra mani no iekšās un manas spermas šaltis piepildīja viņas ķermeni ar mani, es apstājos pavisam, un tikai viņas dibena muskuļi spieda mani tik ļoti, ka loceklis pulsējot turpināja pumpēt viņā sēklu, es ierēcos un iegrūdos līdz galam un apstājos tajā mūžības mirklī, ar acīm, rokām un sevi pašu iegūstot viņu, viens, divi, trīs… pieci… es kā apmātais skaitīju, vēl un un vēl baudas viļņi mani nepameta …septiņi…deviņi… mans skaits nojuka un es noplaku. Izelpoju… Apstājos….

Atvēru acis, es vēl biju viņā līdz galam un viņa nekustējās, gaidīja uz mani, es uzmanīgi un lēnām izvilku locekli no viņas dibena un viņa iztaisnojās. “Iziesi, lūdzu” viņa man bezkaislīgi uzrunāja.

Uzvara

Posted: Maijs 7, 2016 in Ilgas
Tags: ,

rock

Kalns noslēptu visu. Tā virsotnes no apakšas šķiet tik tālas, kā glabātu gadu tūkstošiem senus noslēpumus bez mazākās iespējas tos atrisināt. Kā varens sentēvs kalns noraugās niecīgajās būtnēs, kas sauc sevi par Cilvēkiem, ne vaibsts tā sejā nekust.

Viņa mani sasveicināja no balkona augstāk. Viesnīcas vien puse bija vērsta pret kalnu, otra – pret jūru. Mūsu numuri atradās kalna pusē. Es Viņu neredzēju, tikai dzirdēju Viņas balsi, kad mēs apspriedām kādu nesvarīgu dienas jautājumu: Viņa no augšas lejup, es – atpakaļ.

Ko tik es neatdotu, lai būtu Viņai blakus tagad! Bet kāda tam nozīme, tas nekad nenotiks, tādi ir noteikumi. Noteikumi, ko cilvēkam rakstījuši cilvēki, noteikumi, ko mūžīgā klusībā glabātu kalns.

Kaut kādu nesaprotamu drosmi iedvesa šī milža tuvums, kalns, kura pakāje sniedzās teju līdz viesnīcas durvīm, kura kuprainā mugura aizsedza sauli un varenie pleci stiepās gar visu horizontu.

Rīt es kāpšu kalnā ar Viņu. Un es ieelpošu Viņas smaržas, lūkošos Viņas smejošajās acīs, klausīšos Viņas balsī un vienkārši baudīšu Viņas tuvumu. Jo neko vairāk es nevaru atļauties… Ja vien nelūgtu kalnam.

Meitenīgas ir viņas kustības, pavedinošs ir viņas smaids. Viņa to dara neviļus, bet tik ļoti pavelkos es. Jocīgi. Jo es zinu, ka nedrīkst, bet es tik ļoti vēlos, tik ļoti, ka brīžiem vēlos, kaut viņa nebūtu atbraukusi, tik viegli būtu bijis vienam pašam.

Kaijas ķērkdamas met slaidus lokus augstu gaisā ap kalna korēm, atdzīvinot gulošos klints bluķus ar savu putnu dzīvības deju debesīs, bet tā tikai pastiprinot mistisko noslēgtību.

Sportiska, bet ne kalsna, stingrām krūtīm, spēcīgām, slaidām kājām.  Vēderiņš, kas pavīd viņai izstaipoties jogas viļņos. Kā apmāts es domāju.

Visvairāk es gribētu viņu piekļaut sev, atzīstoties savā vājumā, dāvājot savu tuvību, skūpstot viņu. Nē, tā nav iekāre, kas mani pārņēmusi, vismaz ne seksuālā izpratnē. Tā drīzāk ir vēlme dalīties ar daļiņu sevis šeit, pie milzu kalna.

Es zinu, ka viņai tas ļoti patiktu, un viņa atdotos man. Bet es zinu, ka es viņu ļoti sāpinātu izdarot šo soli. Un tā es žonglēju uz šauras drāts bez drošības jostām un kārts, izbaudot katru nejaušo pieskārienu, ko viņa man sniedz, katru smaidu, kas izstaro man, katru mirkli kopā divatā šeit, kalna pakājē.

Rīt mēs kopā dosimies kalnup. Es viņu pasaukšu tagad, ja saņemšos. Tāpat vien, novēlēt arlabunakti. Un saņemt atbildi.

Mana Nabokova Lolita

Posted: Augusts 19, 2015 in Erotiski stāsti
Tags: , ,

Pašpārliecināta, tieša, droša un kautrīgi samulsusi, neveikla un klusa, tik dažādas viņas bija, kad mans skatiens vērtējoši pārslīdēja pār divām skaistām būtnēm man pretim, māti un viņas meitu. Anita un viņas meita, Liene, abas bija atlidojušas uz Holandi brīvdienās, mēs āra restorānā nejauši sēdējām pie blakus galdiņiem, kad es izdzirdēju latviešu valodu un sasveicinājos. Anita ne mirkli nedomādama man atbildēja, piedāvājot vietu pie sava galda. Bija karsta vasara, saule dedzināja plecus un elpot bija grūti, plāns audums sedza cilvēku ķermeņus un krūtis cilājās skābekļa meklējumos.

Piedāvāju viņas aizvest, jo biju ar auto, uz ko Anita atbildēja ar piedāvājumu pavakariņot kopā, viņām bija palaimējies norezervēt skaistu mājiņu pie ūdeņiem nedaudz dziļāk Nīderlandes vidienē. Šādam piedāvājumam es nespēju atteikt.

Anita auto apsēdās man blakus, Liene aizmugurē, un jautri pļāpājot mēs devāmies ceļā. Lielveikals, vīns un nelielas uzkodas, un drīz jau mēs spērām soli pār durvju slieksnim. Blakus pletās brīnumains ezers, apkārt kluss un zaļš, lieliska vieta!

Vakariņojām divatā, jo Lienei bija savi mājas uzdevumi veicami, Anita vairs neslēpa savas simpātijas pret mani, es atbildēju un drīz mēs jau sēdējām uz mīksta dīvāna pie plaši atvērta loga, apskāvušies un saslēguši mūsu lūpas kaislīgos skūpstos. Anitai bija ap 36, varbūt nedaudz vairāk, tvirts iededzis augums, sievišķīgi gurni, krūtis. Viņas rokas atpogāja man krekla pogas, glāstīja mani, drīz arī bikšu siksna bija vaļā, un viņas plauksta pazuda manā apakšveļā, satvēra mani cieši un saspieda, acīs skatoties viņa velnišķīgi smaidīja, noliecās un paņēma locekli mutē, samitrinot, sūkājot, berzējot, es aizvēru acis un baudā atgāzu galvu… taču kāds zibsnis zemapziņā man lika sarauties, un, jā, no otrā stāva līdz pusei nokāpusi, Liene stāvēja kā sastingusi, vērojot mūs, bet tikai mirkli, un viņa pazuda, tikai kleitas stūris noplīvoja straujās kustības radītajā vēja plūsmā.

Anita vairs nebija apturama, siltais laiks, vīns, ērtā vide un es viņai bija laupījuši piesardzību, kleitas pogas līdz pusei vaļā, es ar baudu vēroju viņas krūtis šūpojamies ritmā, kamēr viņa berzēja un sūkāja manu daiktu, piecēlu viņu, un, man pāri ceļiem uzsēdusies ar seju pret mani, viņa prasmīgi pacēla kleitu, pavirzīja sāņus niecīgo apakšbikšu maliņu un, satvērusi manu locekli, iestūma to sevī. Karsts slapjums mani apņēma, cieši saspieda, mēs abi ieelsāmies, kad viņa lēnām sāka cilāties un berzēties gar mani, kaunuma lūpas cieši aptvēra manu locekli, likās, viņa apzināti sasprindzinās, lai sniegtu mums abiem vēl lielāku baudu, ļāvu savām rokām vaļu, satvēru viņas dupsi, papletu apaļumus vaļā kā gribēdams viņā ieiet vēl dziļāk, viņa vaidot atbildēja, krūtis nu jau pavisam atkailinātas šūpojās man sejas priekšā, viņa ļāvās man sūkāt savu krūšu galiņu, kas gan izrāvās no lūpām viņas straujo kustību dēļ. Es tikai uz mirkli pametu skatu pāri viņas plecam, “kas gan man prātā, “sevi nosodīju, viņai taču ir pārāk jauna, un atkal dejojošais Anitas augums, un augošā spriedze, sapratu, ka ilgi nespēšu noturēties, viņa kā juzdama manas bažas klusi čukstēja “neturies, beidz” un vēl ciešām man piekļāvās ar savu augumu, un es padevos un, pārņēmis vadību, turot viņu aiz gurniem, cik nu spēju triecos iekšā un izšļācos ilgi uzkrāto sēklu viņas miklajā makstī, likās, nekad neapstāšos, lija vēl un vēl un viņa klusi smilkstēdama nepārstāja kustību, līdz es tik ļoti atslābu, ka apstājās arī viņa. Ilgs skūpsts saslēdza mūsu lūpas, tad viņa veikli norāpās no manis, un kleitu rokā satvērusi nozuda vannas istabā.

Iestājās klusums.

Vakarā atkal trijatā sēdējām un spriedām par vietām, kur vajadzētu rīt aizbraukt, Anita vairs neslēpa no meitas savas simpātijas pret mani, sēdēja man pavisam tuvu, satvērusi manu plaukstu savā un ik pa brīdim apķerot manu roku vai uzsitot pa plecu kā senam, labam paziņam. Klusībā centos vērot Lienes uzvedību, bet meitene likās nemaz nebija izmainījusies, sēdēja atspiedusies pret krēsla atzveltni, iegrimusi savā telefonā un mākslīgajā sociālajā komunikācijā un izlikās, it kā nemaz nebūtu šeit. Kamēr Anita pievērsās galdam, ātri pārslidināju skatu pār Lienes augumu, slaidas garas kājas, nenobriedis augums, stalts un meitenīgs, likās, ka viņa pat ir garāka par māti, gaišā kleitiņa apslēpa gaišo apakšveļu, apakšbikses un nelielu krūšturīti, uz brīdi iedomājos, kāda viņa izskatās kaila … Un tajā brīdī aprāvos, jo Anitas skatiens noķēra manējo un kā brīdinot teica “pat nedomā, vecīt, ” uz ko mans skatiens steigšus meloja, ka ir nejauši apmaldījies un ka tam nav nekādas intereses par viņas gados jauno meitu, tomēr drošības labad skatiens ātri pazuda kaut kur istabas dziļumā, un balss ātri mainīja sarunas tēmu uz mājdzīvniekiem.

“Es viņu gribu, ” es nodomāju, zinot, kuru es ar to domāju. “Bet tu viņu nekad nedabūsi.”

Novēlējusi meitai arlabunakti, Anita paņēma mani pie rokas un uzveda otrajā stāvā, viņai vajadzēja turpinājumu. Ātri ieskrēju dušā un biju gatavs, viņa mani sagaidīja kaila gultā, pavedinoši nostājās četrāpus, atšaujot dupsi un ļaujot pilnīgi atklāti apskatīt savu nobriedušo augumu, viņa izliecās vēl dziļākā pozā un drīz vien mans loceklis pāršķēla viņas kaunuma lūpas un iegrūdās viņā dziļi no aizmugures. Es viņu mīlēju stipri, turot aiz gurniem un triecoties, cik spēka, nežēlojot, viņa tā gribēja un prasīja vēl un stiprāk, tomēr pirms beigt, es izvilku sevi no viņas, pagriezu Anitu uz muguras un pieplaku viņas kājstarpei ar lūpām. Satvērusi manus matus, viņa grūda manu galvu stiprāk sevī, mana mēle un lūpas kustējās ātrāk par laiku un pēc pārdesmit sekundēm viņa izgrūda baudas vaidu un saspieda manu galvu starp kājām tik stipri, ka ausīs ieskanējās un galva sareibe, un viņa turēja un nelaida mani vaļā, līdz kājas bezspēkā sabruka manā priekšā, un vairs tikai viņas krūtis satraukti raustījās, cenšoties atgūt elpu. Esmu pārliecināts, ka mūs varēja dzirdēt visā mājā, bet pašlaik es ne par ko citu nespēju domāt, kā tikai par savu uzkrāto uzbudinājumu, ko gribēju iztērēt, bet Anita nogurusi gulēja manā priekšā un svētlaimīgi smaidīja. Es apgūlos blakus, mazliet nomierinājos un mēs skūpstījāmies un maigojāmies, līdz mans loceklis pavisam atslāba un mēs aizmigām.

Atvēru acis un pirmajā brīdī nesapratu, kur es esmu. Pavisam tuvu pie manas sejas bija Lienes smalkā sejiņa. Atvēru muti pārsteigumā, bet viņa uzlika man plaukstu uz mutes. Bija tumšs, caur loga aizkariem spiedās vārga laternu gaisma, es gulēju kā sastindzis, vēroju jaunās meitenes acis, skropstas un plānās, sārtās lūpas, čukstus jautājot, vai viņa drīkst. Es acīm pamirkšķināju piekrītoši, nesaprotot, ko drīkst, tikai skatoties uz viņas slaido, jaunavīgo augumu garā baltā nakts kleitā, viņa bija pieliekusies tik tuvu un zemu, ka kleitas mala saliecās no sava svara un niecīgajā gaismā redzēju aiz tās Lienes spicos pupiņus stingri nostiepušos uz leju kā divus saldējuma konusus, arī viņa pamanīja man skatienu, paskatījās uz sevi un pasmaidīja. Es neko nespēju padarīt, mans loceklis kā elektrību dabūjis saslējās, es gulēju kails, un viņa to redzēja. Turot plaukstu man uz mutes, viņa pagriezās ar skatu uz leju, kā vērtējot manu augumu, likās, viņas skatiens virzoties lejup aiz sevis atstāja iededzinātu sliedi. Viņa sagriezās un sajutu viņas smalko plaukstiņu uzgulstam manam loceklim, viņas plauksta bija vēsa, es sakarsis un piebriedis, viņa neprasmīgi saņēma locekli plaukstā, saspieda un pavilka visu uz leju, atkailinot locekļa galvu, nu viņa atlaida plaukstu no manas mutes un noliecās, es guļot neko vairs neredzēju, bet sajutu, kā viņas mazā mutīte apņēma manu locekli, sajutu viņas zobiņus iegraužamies manī sāpīgi, jo biju viņai pārāk liels, neviļus sarāvos, bet viņa turpināja, turoties pie mana locekļa kā pie roktura. Es pietrausos sēdus, lai redzētu, kā viņas garie mati nekārtīgi izjukuši pārklāja mani, un viņa ar seju uz leju sūkāja manu locekli, neritmiski, sāpīgi, bet tik pārdroši uzbudinoši. Satvēru viņas galvu rokās un atliecu no sevis. Viņas acis staroja dīvaini nedrošā kaislē, kā uzvarētājai, kas no pēdējām rindām tikusi uz pjedestāla, skatījos viņai tieši acīs, turot viņas seju savās spēcīgajās plaukstās, es nezināju, ko man darīt, kā ir pareizi un kā – nepareizi, kā Nabokova Lolita viņa sēdēja manā priekšā puscaurspīdīgā naktskleitā, izspīlētiem krūšu galiem, izjukušiem matiem, smaidot man.

“Ko tu dari” es nočukstēju, bet viņa neatbildēja, bet stipri saspieda manu locekli, viņas plauksta to ne mirkli nebija atlaidusi. Kāds blakus sakustējās, Anita pa miegam pagriezās uz sāniem ar skatu uz mums, es sastingu bailēs kā trusis no čūskas skatiena, aizturēju elpu, bet Liene neapstājās, viņa turpināja masēt manu locekli, skatoties man acīs un nekam citam uzmanību nepievēršot, viņas kustības kļuva ātrākas un arī mana elpa, nenovērsu no viņas skatienu, no viņas lūpām, baltajiem zobiņiem, slaidajiem uzacu lokiem, spicā zodiņa, acīm, kurām es atdevos, es sarāvos no baudas, jūtot, ka tuvojos, loceklis piebrieda un pukstēja pirms sprādziena, Liene tikai turpināja, līdz es beidzu, izšļācos un jutu, kā silta slapjums notek pār manu ķermeni, viņas roku, palagu, un viņa neapstājās, bet kā apmāta turpināja mani berzēt, bet es vairs nespēju, es bezspēkā atkritu gultā un vainas un baudas pārpilns aizvēru acis. Vēl mirklis un viņas istabā vairs nebija.

Vēl brīdi gulēju pusnemaņā, skatījos tumšajos griestos un nesapratu, vai tas bija sapnis, vai pa īstam. Tikai slapjums palagā nemeloja. Un es aizmigu.

Arī nākošā diena sākās ar kaislīgu seksu, šķita, Anita nav remdināma, viņa mani pamodināja ar prasmīgu minetu, glāstot manas olas, viņa manu locekli iestūma sevī dziļi, un neatraujoties viņa turpināja, līdz mans uzbudinājums bija tik liels, ka satvēru viņu un apgriezu uz muguras un, ieplētis viņas kājas, cik plati spēju, iegāju viņā. Mūsu acis satikās, mūsu mēles savijās, un es stipri triecos viņā, zināju, ka viņai tā patīk, saliecu viņas ceļus vēl vairāk un piespiedu tos viņai pie krūtīm, pasniedzot viņas kājstarpi sev vēl tuvāk, vēl platāk. Ar baudu vēroju viņas sievišķīgo ķermeni, mīksto vēderiņu, krūtis šūpojamies, viņas pirksti draiski grābstīja manu dibenu, piešķirot visam vēl lielāku baudu, es zināju, ka varēšu beigt viņā, un neapstājos līdz daba darīja savu, un es ierēcos un piepildīju viņu ar savu sēklu. Sabruku uz viņas ar visu svaru, un viņa vēl spieda mani sev klāt. Vēl brīdi atpūtāmies, man esot viņā, tad viņa kaila piecēlās un atvilka aizkarus – spilgta gaisma piepildīja istabu, viņa baudā izstiepās kā balerīna ar rokām cenšoties aizskart griestus un ļaujot man vēlreiz papriecāties par viņas skaisto augumu, viņa atvēra durvis uz koridoru.

Es paliku viens. Nē, ne pavisam viens, ar savām domām, ar dīvaino tauriņu sajūtu vēderā, ka atkal ieraudzīšu viņu. Sekss ar Anitu bija kā baltmaize, bet ieraudzīt Lieni bija kā uzziest maizei saldu ievārījumu. Ko man teikt, kā man uzvesties, kāpēc viņa tā darīja?

Brokastojot mēs sēdējām pie apaļa galda, Anita atkal bija kleitā, Liene – īsos šortos un t-kreklā, ak cik neiespējami grūti man bija novaldīt savu skatienu, kad Liene piecēlās un pirkstgalos izslējusies pastiepās pēc plauktā noliktās kafijas, it kā vienaldzīgi garlaikots, es tomēr nespēju sevi valdīt, mans skats kā piekalts apstājās pie Lienes meitenīgā dupša apaļumiem, kurus īsie šorti nespēja nosegt, krēsla atstātais nospiedums uz ādas, slaidās, garās kājas. Viņa apgriezās un pieķēra mani skatoties. Mūsu skatieni sastapās un es pamiru. Ko viņa man teiks, kādu ziņu nodos? Anita bija iegrimusi savā telefonā, viņa mūsu mēmo sarunu nemanīja, un Liene man atbildēja, ar pirksta galu aizskarot savu apakšlūpu, viņa sakustējās gurnos un satvēra rokās savas krūtis, saspieda tās kā lepojoties un lūpas sarullēja gaisa bučai, ko veltīja man. Es pārsteigumā iepletu acis, un viņa skaļi iesmējās. “Ai, nekas,” Liene atbildēja, kad mamma uztrūkās un jautāja iemeslu viņas smiekliem. Veikli kā pusaugu kaķene Liene paķēra savu iPhone un nozuda aiz virtuves durvīm.

Biju kļuvis oficiāls viņu pavadonis, visu dienu staigājām pa Amsterdamu, gar kanāliem, pa muzejiem, noīrējām riteņus un izvizinājāmies pa parkiem un tuvējiem mežiem, Liene neizrādīja man nekādu uzmanību, it kā manis nebūtu pavisam, runājās tikai ar Anitu un savu telefonu. Bet mani kā neārstējama inde iekšā gruzda nemiers un nesapratne, es nespēju vairs domāt par apkārtni, domas nekam nepieķērās ilgāk par 10 minūtēm, jo atkal atlēca atpakaļ pie Lienes, kāpēc viņa tā rīkojās, un kā rīkoties man? “Aizmirsti, izdzēs no prāta, paskaties uz Anitu, paskaties uz viņas seksīgo dibenu, “ es sev klusi teicu, kad kļuva pavisam grūti, bet es sevi vairs nekontrolēju, katra sekunde, ko veltīju Anitai, līdzi nesa trīs sekundes, kad domāju un skatījos uz Lieni. Viņas nebija līdzīgas, laikam Liene vairāk tēvā, slaida un tieva, bet Anitas šaurais viduklis un platie gurni bija citādāk skaisti. Jutos kā paradīzē, bet iekļuvis tur neatļauti, ka kuru katru brīdi varu paslīdēt un nokrist. Kaisle bija mans kārdinājums, neatļautais bija mans mērķis. “Diez, kāda ir viņas …” bet es nepaspēju domu izdomāt, kad Anita, skaļi zvanot velosipēda zvanu, aicināja piestāt parka ēnā. Nolikuši riteņus pie soliņa, mēs apstājāmies. Anita aizsteidzās uz kiosku pēc dzeramā, pirmo reizi pa dienu atstājot mani un Lieni nosacītā divvientulībā. Mulsi pētīju riteņa sēdekli, kā zeltu meklēdams, Liene tikmēr apsēdās uz parka soliņa, un sakrustoja savas garās kājas. Baltas botas, īsas baltas zeķītes, baltas, garas slaidas kājas, kas ieslīdēja zem šortiem, un gaiši zils krekliņš, nemanāmi krūšu kalniņi un kakls, tievs un nospiegots, zods un šauri vaigu kauli, sakniebtās lūpas, nāsis un acis … Kā no jauna viņu atklādams es slepus izpētīju Lieni, viņa pirmo reizi atrāvās no telefona, un mūsu skatieni sastapās. Viņas sejā nepakustējās ne muskulītis, kad viņa noņēma vienu kājo no otras un plaši tās iepletusi nolika pēdu uz zemes. Šortu saburzījies audums aizsedza viņas maigāko vietu, bet audums bija tik šaurs, šķita, tikai mazliet pavilkt uz sāniem un redzētu viņas kailumu, viņas meitenīgo kājstarpi, sašķeltu un aicinošu, aizliegtu, nekad nesasniedzamu, es jutu, kā piebriest mana vīrišķība, manas rokas apstājās ķimerēties ar riteni, es sastingu, nedaudz uz priekšu saliecies, baudīju skatu, ko viņa pati man dāvināja, vēl sekunde, un viņa atkal sakrustoja kājas un pagriezās prom no manis, pienāca Anita. “Braucam nopeldēties?” es dzirdēju Anitu sakām. “Nē, nēē, nedariet ar mani to!” Bet lēmums jau bija pieņemts, ātri aizmināmies nodot riteņus un drīz jau ripojām ar auto uz peldvietu netālu no mūsu īres namiņa.

Piebraukuši, noparkojāmies un devāmies pie ūdens. Ezera zilais ūdens kā spogulis kopēja baltos mākoņus un zilās debesis. Pludmalē bija daudz cilvēku, bērni šļakstinājās, pieaugušie izgūlušies lasīja grāmatu vai sēdēja un malkoja līdzpaņemtos dzērienus. Bija ļoti karsta diena.

Netālu no ūdens bija arī vairākas ģērbtuves, gluži kā Latvijā – līdz pleciem nosedzot garāku cilvēku, ļāva saprast, vai ģērbtuve aizņemta vai brīva. Nebija šaubu, ka Anita un es ģērbsimies kopā, tāpat nebija šaubu, ka kailiem esot, mēs kaut ko nerātnu sadarīsim, un tā arī bija, kad Anita bija bez kleitas un apakšbiksītes novilkusi, es izkāpu no džinsām un novilku pār galvu kreklu, Anitas roka pieskārās manam loceklim, to ieslēdzot gluži kā ar podziņu, es atbildot pieskāros viņas kājstarpei, tā jau pavisam mitra aicināja mani, klusi ķiķinot Anita pagriezās pret mani ar muguru un mazliet noliecās, cik spēja atšāva dupsi atpakaļ, man nācās nedaudz pietupties un jau pēc sekundes mans loceklis bija viņas makstī, neatļautība tikt pieķertam tik traki mūs uzbudināja, ka minūti, nemanāmi kustoties, mēs nodevāmies baudai, man kā ar radaru vērojot apkāŗtni, vai kāds netuvojas, un kāds bija mans pārsteigums, kad blakus ģērbtuvē, vien tikai pusmetru no manis, es pamanīju Lienes brūnmataino galviņu, viņa bija sāņus no mums, Anita viņu neredzēja, bet es gan, un Liene redzēja mani. Redzēju, kā viņas rokas paceļas, un pār tām pārslīd t-krekls, redzēju, kā viņas galva pazūd, kad viņa noliecās novilkt šortus, redzēju, kā viņa atkal izslejas un uz mirkli apstājas, skatoties uz mani, un es – uz viņu, es apstājos kustēties, elpot, un tikai ar nemanāmu kustību iegrūdu sevi Anitā, lēni ar ritmu, kas lēnāks par sekundi, es turpināju spiest savu locekli Anitas slapjajā pežiņā, bet acīm skatoties uz Lieni. Es nezinu, vai viņa saprata, jo Anita jau viņai nebija redzama, bet kaut kāds strāvojums gaisu bija piesātinājis ar erotisku elektrību, man šķita, ka visa pludmale redz, ar ko mēs te nodarbojamies, bet Liene tikai klusējot raudzījās manī, līdz aizgriezās un izgāja. Izgāju arī es no Anitas. Ilgāk aizkavēties būtu aizdomīgi. Viņa pagriezās pret mani ar seju un rotaļīgi noskūpstīja sākumā mani, tad nometās ceļos un arī viņu. Saģērbāmies un izgājām saulē.

Anitai apbrīnojami piestāvēja viņas peldkostīms, tumšs, bet ne melns, tas lieliski saskanēja ar viņas tumšajiem matiem, izcēla sievišķīgos gurnus, pilnīgās krūtis. Viņa izskatījās tik iekārojama, ka nācās sakārtot savu locekli biksēs, lai nav pārāk uzkrītoši. Pienāca arī Liene. Centos savu skatienu turēt viņas acu augstumā. Nu varbūt tikai drusciņ zemāk, pleci. Sarkans krūšturis, tik šaurs, bet nebija jau vēl, ko segt, slaids viduklis, stop, zemāk nē, nedari tā, vēderiņš un maza nabiņa, sarkans trijstūris zemāk, sasiets ar bantītēm sānos, un tik ciešs, ka iegrimis starp kājām un izveidojis dziļāku rievu tur, kur lūpas satiekas… Uzrāvu savu skatienu augstāk par zvaigznēm, paņēmu Anitu aiz rokas un devāmies tuvāk ūdenim. Brīvu vietu nebija daudz, izklājām līdzi paņemto palagu, pirmā nogūlās Liene, viņai blakus Anita un tad es, uzbudinājies, samulsis. Vainīgs. Kāpēc? Tāpēc, ka nespēju valdīt pār sevi, ka biju atkarīgs kā narkomāns no nākošas devas, tikko no korķa nokāpis alkāns ar aukstu alus pudeli rokās. Apgūlāmies, sauļojāmies, Anita palūdza ieziest ar sauļošanās krēmu, labprāt lūgumu izpildīju, spaidot viņas apaļo dupsi tā, it kā tam draudētu sadegšana, maigi glāstīju visu viņas augumu, viņa nepretojās, pat attaisīja krūšturi, lai varu ieziest visu muguru, viņa nogūlās uz krūtīm un ļāvās saules stariem. Liene piecēlās, devās uz ūdeni. Es saņēmos, arī piecēlos. Anita palika guļam uz krūtīm, galvu sāņus pagriezusi. Devos aiz Lienes. Ļāvu sev vaļu. Ļāvu skatienam slīdēt pa ūdensniedres slaidajām kājām, pa nāriņas augumu, ar apaļo, mazo dupsīti, kas šūpojās gaitā, viņa pagriezās ejot un palēnināja gaitu, un, kad es biju viņai gluži aiz muguras, viņa spēji apstājās, un es ar inerci ieskrēju viņā, lēnām mūsu ķermeņi satikās, ar savām krūtīm pieskāros viņas mugurai, ar gurniem – viņas dupsim. Ieelpoju viņas smaržu, bet Liene iesmējās un ieskrēja ezerā, ūdens šļakatas saceldama, viņa laidās peldus, matus no samirkšanas sargājot. Ar ieskrējienu ieniru zem ūdens, aukstums sagrāba manu augumu kā spīlēs, atdzesējot ķermeni un prātu, likās, esmu pamodies no karsta sapņa, izbaudīju bezsvaru un zem ūdens slīdēju uz priekšu. Kad izniru, skatiens uzreiz meklēja Lieni. Viņas brūnā galviņa rēgojās virs ūdens pāris metrus tālāk, garie mati bija saņemti uz augšu un sasprausti, lai neizmirkst, kā bezmērķīgi peldēju uz viņas pusi, līdz mēs bijām blakus. Ezers nebija dziļš, pieceļoties kājās viņai ūdens bija līdz pleciem, man knapi līdz krūtīm, mēs stāvējām viens otram blakus, viņas āda aukstuma savilkta un zosādā izmetusies, mēs neko nerunājām, es pastiepu roku un saņēmu viņas plaukstu savā, slaidi pirkstiņi, šaura plauksta, viņa neizdarīja ne kustības, ne prom, ne klāt, tad viņu sev klāt pievilku es, mūsu augumu saskārās, viņas slapjais peldkostīms pieskārās pie mans ādas, un viņas smalkais augums bija pavisam blakus, ūdens lāse nopilēja no viņas zoda, redzēju, kā vējā viņa ietrīsas, vai varbūt tas nebija vējš, atlaidu viņas roku un, savas rokas zem ūdens nolaidis, uzliku viņai uz vidukļa. Viņa nekustējās, tikai skatījās man acīs, atklāti, padevīgi, neizprotami. Un tad vienā mirklī pagriezās un mani līdz galvai nošļākusi ar ūdeni metās prom, atstājot mani stāvam kā biedi pirms liktenīgā mednieka šāviena. Izpeldēju krastā, atgūlos, nezināju, kur likties. Man vajadzēja iedzert.

Pēc saules un ūdens peldes visiem uzmācās krietns nogurums, tika izlemts pusdienlaiku atpūsties mājās un turpināt kultūras programmu vakarā. Aizvedu mūs visus uz māju, iegājām iekšā, aizvilkām aizkarus, lai slēptos nu pēcpusdienas karstās saules un sadalījāmies pa istabām, Anita uzgāja augša pagulēt, Liene pazuda savas istabas virzienā, es paliku lejā, ieslēdzu TV, atvēru aukstu alu un izgāzos dīvānā. Biju jau iegrimis tīkamā pussnaudā, kad dzirdēju durvis atveramies. Pagriezos un gandrīz aizrijos ar alus malku. Liene iegāja istabā pilnīgi kaila. Mati bija sapīti garā bizē pāri plecam noslīdējuši līdz mazajām krūtīm, kas nevainīgi spicēja savu zirnīšu izmēra krūšu galiņus, viņa tieva, slaida, bāli nenosauļotu meitenes augumu nevērīgi pagāja man garām un piegāja pie galda pēc sava telefona. Es apstulbis gulēju, cerēdams, ka viņa mani nepamanīs un nemetīsies bēgt, ka ļaus man vēl tikai sekundi vērot viņas kailumu, viņa paņēma telefonu, pagriezās pret mani un pasmaidīja. Zilās, lielās acis un tumšās skropstas mani apbūra, un viņas slaikais augums, gurni, šķēlums starp kājām…. Viņa paņēma virtuves krēslu, nolika to tikai pāris metrus no manis un apsēdās. TV pieklusināti runāja snooker komentētājs, skaitot gūtos punktus vienā breikā, bet man priekšā apsēdās pasaules daiļākā būtne, jauna padsmitgadniece, kaila, slaida un erotiski nevainīga, viņa atspiedās ar muguru pret krēsla atzveltni izliecās kaķenes pozā un iepleta kājas, tāpat, kā iepriekš parkā, tikai šoreiz viņas kājstarpi nesedza vairs nekas. Es turējos pretim. Es skatījos viņai acīs. Es nenolaidu no viņas skatienu ne par milimetru. Es … Es nolaidu skatienu zemāk, pār mazajiem pupiņiem, vēl zemāk gar nabiņu un līdz viņas meitenīgajai kājstarpei, viņas tumši sārtās kaunuma lūpas bija iepletušās, vien maza pūku strīpiņa bija atstāta nenoskūta, kā pumpura ziedlapas viņas maksts pavērās manam skatienam, viņa nekustējās, bet ar interesi mani vēroja, es aizmirsu elpot, tikai glāstīju viņu ar iedomu pieskārieniem, aiztiku ar neesošiem pirkstiem, skūpstīju ar fantāziju lūpām. Satvēru savu locekli, izvilku to no šortiem un stipri saspiedu. Viņa neviļus pasmaidīja, pieskārās pirkstiem pie savām krūtīm, saspieda krūšu galus un nostiepa krūtis, cik vien viņas tvirtā jaunavīgā āda to ļāva, es skatījos uz viņu, klusēju un glāstīju sevi, aizvien straujāk, es ieelsojos, viņa tikai smaidīja un slidināja savas rokas zemāk sev pār izspiedušām ribām, līdz sāniem, tad uz gurniem..

“KO TU DARI!” atskanēja kliedziens no aizmugures, Anitas balss bija griezīgi spalga, paniska. Es pārsteigts nesagatavots ātri paslēpu savu mantību biksēs, lūdzoties pie visiem svētajiem, lai tikai palieku nepamanīts. Liene pietrūkās kājās un kā satraukts stirnēns bailēs lūkojās, kurp mukt no satrakota medību suņa, vienīgās durvis bija aiz mammas muguras, un viņa, aizsegusi savus pupiņus un kājstarpi, metās prom, es dzirdēju tikai skaļu plīkšķi, ar kādu plauksta smagi un sāpīgi krīt pār kailu miesu, un iestājās klusums. Jutu, ka Anita nāk tuvāk. Sekos drāma, es domāju, asinis ies pa gaisu. Un es pielēcu kājās pirmais, alu izšļakstīdams un miegaini gāzelēdamies mākslīgi izbrīnītā balsī prasīju, kas noticis. Anita neatbildēja, viņas acis meta zibeņus tā, ka man iekšā viss sarāvās, tik dusmīgu viņu nespēju iedomāties, un es turpināju, ka biju iemidzis un pamodos no viņas skaļā kliedziena, un redzēju Lieni aizskrienam, kas noticis?! Anita piegāja man klāt un ieskatījās acīs tik dziļi, ka likās kā ar miesnieka āķi izvelk visas iekšas, izlasa manas domas un pieslēdz pie desmitiem melu detektoru. “Nekas, “ viņa atteica un aizgriezās. Dzirdēju soļus augšup. Dzirdēju noklaudzam durvis. Iestājās klusums. Tovakar viņas vairs lejā nenonāca, arī es nejutos omulīgi iet pie Anitas, kaut kas mani atturēja. Sadrūmis slēgāju TV kanālus bezjēgā pa riņķi, domādams domas, izlemdams lēmumus.

Es nezinu, cik laika pagāja, kad piecēlos kājas, izstaipījos. Ārā bija pienākusi nakts, biju izdzēris vēl trīs alus un, nedaudz grīļodamies no noguruma, devos uz dušu. Vakara tualete un zobu birste un biju gatavs gulēt, turpat lejā uz dīvāna. Jau izslēdzu istabā gaismu, kad apstājos un uzdevu sev jautājumu. Un atbildi nesagaidījis, es izgāju no istabas un klusām kāpu augšā pa kāpnēm. Pa labi bija durvis pie Anitas, pa kreisi – Lienes istaba. Apstājos kā krustcelēs. Un atvēru durvis.

Bija tumšs, aizkari cieši aizvilkti. Klusa elpošana liecināja, ka viņa ir aizmigusi. Es kustējos lēnām, tik klusi, lai pats nedzirdētu. Es novilku savas apakšbikses, krekla man nebija jau no dušas, satvēru locekli rokās un lēni masēju, līdz tas piebrieda un stalti nostājās kā karavīrs pirms kaujas. Viņa gultā pagriezās, un es izdzirdēju klusu “Es tevi gaidīju”. Redzēju viņu guļam gultā kailu, ieplestām kājām, aicinot. Neteikdams ne vārda es nometos viņas priekšā ceļos un iegremdējos viņas atvērtajā sievišķībā. Izbaudot katru viņas ķermeņa sulas pilīti, katru mazāko kaunumu lūpu krociņu, dupsīša apaļumus un kāju slaidumu, es liku savai mēlei skriet pa viņas augumu, tikai knapi pieskaroties, tikai kairinot, un par atbildi es nedzirdēju neko, bet mana balva bija viņas garša uz lūpām, viņas siltums un maigums, kad viņa ļāva man dzert no sava baudas kausa. Es sakļāvu viņas kājas cieši kopā un ar spēku pagriezu viņu uz vēdera. Satvēris savu locekli, es smagi uzgūlos uz viņas muguras, iespiedu viņu palagos un meklēju ieeju, taustoties un instinktu vadīts, es beidzot sajutu to brīdi, kad varu triekties uz priekšu, centos būt maigs, bet neapstājos, līdz katrs mans centimetrs nebija iegājis viņā. Spilvens slāpēja viņas vaidus, un es drudžaini kustējos, nebremzējot sevi, nedomājot par neko citu, kā tikai par augumu, kas zem mana svara piespiests tumsā kaislīgi atdevās man, es kustējos aizvien ātrāk un stiprāk, turot viņu aiz pleciem, es triecos viņā jau no visa spēka, es biju sakarsis no uztraukuma un baudas, un tad es beidzu, vēl paspēju sevi izraut no viņas tvirtās miesas, lai izšļāktos pār viņas gaisā paslieto dibentiņu un uz muguras, tumsā neko neredzot un nesaprotot, es berzēju sevi vēl un vēl, lūgdamies aizmirstību par izdarīto un vēl tikai vienu vienīgu mirkli baudas….

Es aizbraucu neatvadījies.

Kāpēc tu neguli?

Posted: Augusts 22, 2014 in Mana pieredze
Tags: , ,

Mēs bijām pazīstami vien 2 tikšanās reizes. Es nebiju viņu redzējis kailu. Mēs mīlējāmies nākošreiz, kad satikāmies. Un tad izšķīrāmies uz pavisam. Visu šo esmu rakstījis priekš sevis, atmiņām.


Tas patiešām bija creepy, bet es nespēju atraut acis no ekrāna. Kantainajā zemās kvalitātes Skype lodziņā pustumsā, knapi izšķirot starp tumšajām sienām un paklāju, kustējās viņas augums. Un skaņas. Viņa ik pa brīdim dungoja kaut ko pilnīgi nesaprotamā tembrā, ik pa brīdim ieskanējās Skype algoritma apgraizītās YouTube skaņas no viņas datora, it nemaz negaisinot jocīgo sajūtu.

Bija 2 naktī, es biju gulējis 3 stundas iepriekšējā naktī, un 7 man bija jāceļas arī šorīt. Bet es tikai sēdēju un skatījos tumšajā logā uz viņas pasauli, tur, 2000km away. Enchanté! Viņas strāvojums bija sašķēlis kvantus, un katra viņas kustība pārgaismas ātrumā attraucās pie manis un iedarbojās uz visām maņām kā heroīns, nesaprotami noturot mani pastāvīgā uzbudinājumā. Vai tās bija 10 minūtes vai 50, vai stunda, es nezinu, bet pulkstenis tikšķēja, un es sastindzis vēroju meiteni. Garā, gandrīz līdz ceļiem t-kreklā, viņa staigāja pa savu dzīvokli, kārtoja sporta somu, padzērās, salika traukus izlietnē studio tipa virtuvē, pazuda no webkameras nogurušās acs, lai atkal atgrieztos. Viņas slaidās, sportiskās kājas mani paralizēja, kad vien pazibēja ekrānā, es tās glāstīju ar skatienu un likās, iededzinu datora ekrānā ceļu, sekodams viņai. Kājās garas, siltas zeķes, Rīgā bija auksti. Un atkal viņa kā kluss stirnēns pārskrēja pāri istabai. Un beidzot pienāca pie ekrāna. “Tu vēl neguli?” atskanēja zobgalīgs jautājums, šķita, ka tūliņ pat dzirdēšu viņas valšķos smieklus, bet es atkal neuzminēju, viņā apklusa, un ar klusumu viņa izrāva no manis vārdus, ko es pateicu tāpat klusējot, un viņa sadzirdēja mani pat nerunājot. Mēs varējām sazināties ar klusumu, esmu par to pārliecināts, neticiet, ja negribat. 2, 3 minūtes klusuma, tikai viņas seja un izspūrušie mani Skype video konferences logā. Un tumšā istaba un izkliedētā gaisma. Es biju tur, es tikai atrados te, bet es biju tur pie viņas. Kā kaķis, es teicu, saritinājies uz viņas siltā monitora, salicis ķepas zem vēdera, laiski noskatījos meitenes virpuļos pa istabu.

Es biju uzrakstījis vēstuli, ko gribēju, lai viņa izlasa. Vēlāk. Ak, pareizi! Vēstules.

Es jau šodien neatceros, par ko mēs vakar runājām. Jo vārdiem nebija nekādas nozīmes. Visu izteica klusums un viņas smiekli. Un neparedzamā uzvedība, tas tā kairināja! Un vēl tā mūzika, ko es nedzirdēju, bet nojautu, ka skan fonā, un viņas dīvainā balss, kas dungoja līdzi. Viņas divi monitori neļāva saprast, pirms pieradu, kur tad viņa šobrīd skatās, vai internetā, vai uz savām kailfoto. Pareizi! Viņa man parādīja savu kailfoto, otrā ekrānā, uz spilgta izgaismojuma fona viņas sportiskais ķermenis izstiepies stalts, rokas paceltas, ekrāna mala tieši virs dupša nogrieza pašu interesantāko, tikai uz sekundi viņa smiedamās noskrollēja zemāk un atpakaļ, sekundi ļaujot nofotografēt acīm viņas dupsi. Es drusciņ palūdzos, tikai drusciņ, bet es gribēju viņu kailu redzēt sev blakus, nevis fotogrāfijā. Un parasti es tā nedomāju, godīgi!, bet šoreiz domāju, godīgi!
Un viņa vienkārši piecēlās klusumā un aizdevās apkārt pa istabu savās darīšanās. Un es kā maniaks pieplacis ekrānam viņu kāri vēroju. Kāri, pusaizmidzis kā transā, jo visapkārt bija tumšs, gan man, gan viņai, un negulētās naktis un izdzertā vodka mani vienkārši smacēja, bet tie ir tikai fizioloģiskie instinkti, tiem nav varas pār to spēku, kas nāca no viņas. Es tādu nekad neatceros sajutis. Un tas nedaudz biedēja.

Viņa vingroja, atspiedusies pret sienas skapīti ar vienu roku, viņa saņēma savu pēdu otrā un nostiepa kāju augšup, staipoties. Krekls saslīdēja zemāk uz gurniem, atsegdams viņas slaido, satriecoši uzbudinošo kāju saliektu pār viņas augumu. Sasodītā Skype kvalitāte un 150×150 izšķirtspēja, ko sūknēja mans viesnīcas lēnais WiFi. Es sasprindzināju redzi un vēroju viņu darbojamies, it kā es neeksistētu pasaulē, bet nepārprotami likdama man sajust mani pašu viņu vērojam. Jā, tas tiešām bija tik dīvaini. Un viņas melnās apakšbiksītes un mana fantāzija, kā es viņai varētu būt blakus pašlaik, un pavilkt šo melno drēbes gabaliņu sāņus, un ieiet viņā tāpat, nostieptā kā balerīnas statuja, es viņā lēnām iestumtos līdz galam, līdz mans loceklis pilnīgi pazustu viņā, un tik neierastā leņķī, man nebija ne jausmas, kur es turētos un vai vispār turētos. Man vispār nebija jausmas.

Es viņu iekāroju, bet nepazinu. Gribēju iegūt, bet nevarēju būt blakus. Es iedomājos.

Un atkal mūsu saruna, pag, par ko tad mēs runājām? Es ieteicu viņai novilkt krekliņu, un viņa novilka. Un tāpat viņa novilka kameru tā, ka es spēju viņu redzēt vien līdz pleciem. Nopietni, es paslējos pie datora, mēģinādams paskatīties AIZ Skype loga uz leju, lai redzētu to, ko iekāroju. Un es zinu, cik ļoti man patīk viņas krūtis, tādas, kas pilnībā paslēpjas manās plaukstās, tādas kam uzbudinājumā sastingst krūšu galiņi, tādas, kas ir jaunavīgi stingras kā silikona peles paliknis. Esat tādu taustījuši? Eh…

Cik bija pulkstenis tad? Nezinu, nu jau Skype bija pa visu ekrānu, es atmetu visus savus plānus par aizmigšanu 12:00. Skype saruna ilga jau 2:48:45, tagad 2:48:46, un tagad 2:48:47, es pieķēru sevi skaitot.

Atceros🙂 Viņa apsēdās pie ekrāna un salika rokas ap ceļiem, palikdama ceļus zem sava t-krekla. “Iedomājies, ja man būtu šādas krūtis?” Un es teicu, pavisam godīgi, ka man pilnībā galvu norauj viņas tvirtās krūtiņas, tās nekad nemainītu ne pret ko lielāku. Un es nemeloju ne pats sev, ne viņai.

Klusums, viņas smaids. Un uzvarošie smiekli tāpat vien, bez iemesla, un es iekšēji saraujos, vai tik viņa nepieķēra mani smieklīgā pozā pie Skype. Bet nē, viņa vienkārši tāda ir. Brīžiem Skype kvalitāte pazeminājās tik tālu, ka viņu vairs nepazinu. Un tad atpakaļ pie burvīgā meitēna.

Skatiens viņas acīs. Viņas skatiens manās. Mūsu abu skatiens kameras acī. Tik tikko jaušami nokustās viņas lūpu kaktiņš, bet tomēr nē, kāpēc es to vēroju, kāpēc gaidu? Atkal. Es gaidīju šo mirkli kā makšķernieks gaida noraustāmies pludiņu zem milzu neredzamas zivs. Atkal, vilnīšu ņirboņa, vai tiešām man ir paveicies, vai tiešām viņa… pasmaidīja, spīdīgi balti zobiņi krasi izgaismojas tumšajā Skype realitātes video.

Viņa sēdēja pavisam tuvu ekrānam. Viņas lūpas spīdēja. Viņas mazais pirkstiņš rotaļīgi iedūris nadziņu starp zobiņiem, lūpa nedaudz piespiesta, viņa turēja OK zīmi pilnīgi neapzināti sev pie mutes. Es nesapratu un nelasīju neko, pat ja viņa to izteica atklāti. Un mana kreisā roka saņēma rokās manu locekli, kas piebrieda stingrs un liels, un es sevi glāstīju, skatoties viņas sastingušajā sejā, un uz lūpām, uz roku un pirkstu, kas glāstīja viņas lūpas. Un es iedomājos. Iedomājos savu piebriedušo daiktu ielaužamies viņai starp lūpām, diez, vai viņas zobiņi sāpīgi berzētos gan manu miesu, vai spētu visu, visu paņemt mutē? “Izpildīšu tavu jebkuru vienu vēlēšanos, ja uzminēsi, ko es tagad domāju” es jautāju. Viens mēģinājums, gandrīz. Pirms otrā minējuma viņa nozuda tumsā. 1, 2, 3 minūtes.

Viņa atnāca ar banānu, nomizoja to un lēnām paņēma starp lūpām!

Un ilgi mani tā mocīja, un es ļāvos, aizvēris acis, es saspiedu locekli plaukstā un izbaudīju.

Klusums, tika viņa manā ekrānā. Uzbudinoša, kaislīga, klusējoša, karaliska, salta un kārdinoša.

Viņa uzlika kājas uz galda, turpat kameras priekšā, viņa paplēta kājas. Atkal melnās apakšbiksītes. Kā sakautrējusies viņa pēc brīža kājas sakļāva. Un vēl pēc brīža pazuda. Un vēl pēc brīža atnāca, atkal kailiem pleciem un segā ietinusies. Gaisma katru reizi krita savādāk, katru reizi es viņu redzēju savādāku. Un arī sevi mazajā selfij-video lodziņā. Es turēju locekli plaukstā, noslēptu no viņas. Mēs vairs neko nerunājām. Mūsu ķermeņi bija pilnīgi nekustīgi kameras priekšā, bet bangojoši okeāni dziļi sevī. Es gribēju, lai viņa redz, ka es iedomājos. Viņa redzēja mani lūdz pusei kamerā, pustumsā, kailu baltos spilvenos. Es redzēju viņu līdz pusei, kailu, biezā segā. Un klusums un tikai mēs divi…

Kustība.
Nemanāma kā pirmā dzīvība.

Kustība.
Nepareiza, kā pirmā mīlestība.

Kustība.
Satraucoša.

Es sakustējos atklātāk, redzēju, ka viņa mani vēro tieši tāpat, kā es viņu. Mēs kopējām viens otru neapzināti, nekontrolēti, mērķtiecīgi.

Es redzēju viņas ķermeni sakustamies. Tikai mazdrusciņ, kā mīņājoties viņa iegrima vēl dziļāk krēslā, atstājot sevis vēl mazāk man un kameras acij. Es saspiedu sevi, es izliecos. Viņa klusi ievaidējās…

Zibens miljards volti cauršāva manu saprātu!!! Es atvēru durvis savām sajūtām, es ļāvos baudai, es ļāvos sakrātajam kairinājumam, un apriju skatienā un klusumā katru viņas mazāko kustību un katru skaņu. Viņa nemanāmi ritmiski kustējās, es zināju, ka viņas roka ir viņai starp kājām, es sapratu, ka viņa dara sev baudu, un to pašu daru sev es, un mēs esam viens otra iemesli. Mēs esam degviela, kas šo mehānismu šobrīd kustināja, nemanāmi, nevaldāmi. Kaut kas tik dabisks, tik brīvs bija viņas klusajās, apvaldītajās elsās, tik varens, ka vētra nespētu tos pārkliegt, sieviete manā priekšā atdevās man, un es fiziski jutu viņas ķermeni, viņas lūpas, viņas gurnus, es jutu sevi viņā, es jutu trīsas viņas uzbudinātajā ķermenī. Es ļāvu kamerai ietvert redzamībā savu locekli, bet tikai drusciņ, tikai nemanot, un redzēju viņu uzbudinājumā saraujamies, kad viņa to saskatīja, viņas kustības bija straujas, viņas elsas skaļākas, es nespēju vairs sevi noturēt, bet es cietos, es gaidīju viņu šajā kopējā skrējienā, lai dotos kopā, es centos un tad es vairs nespēju, viņas meitenīgais augums manā priekšā baudas vaidos, klusos kā nakts putni, viņa beidza, un arī mani pārņēma konvulsijas, slapjums manā plaukstā un uz vēdera, un mans saspringušais skatiens, lai tik nepalaistu kaut mirkli garām viņas baudas…………….

To nav iespējams aprakstīt. Un to pat nav iespējams apjaust. Un es noskūpstīju viņu.

Palīdzot tev

Posted: Augusts 20, 2014 in Erotiski stāsti
Tags: , ,

KissJa es varētu tagad teleportēties pie tevis, es gribētu, lai tu sākumā samīļo mani. Lai novelc manas džinsas, noslidini zemāk par ceļiem, satver savā slaidajā plaukstā manu locekli, kurš vēl miegains un nesaprot, kas notiek, lai tu paņem to mutītē, maigi ar mēlīti pieskaroties un glāstot, ļaujot siekalām to samitrināt, un tu jūti, kā viņš piebriest, un aizpilda tevi, lēnām un nemanāmi kustinot galvu, tu padarītu manu cietāku, līdz tev mutītē vairs nebūtu vietas. Es pieceltu tevi kājās, ar strauju rokas kustību novilktu tev drēbes, pilnīgi kaila tu manā priekšā, un es, līdz pusei apģērbts, es iegrūstu tevi gultā, ieplest kājas plaši un saņemtu tavus ceļus rokās, piespiestu tev tos pie krūtīm, atsedzot tavu kājstarpi tik ļoti gribošu, gatavu man …

Uzbudinājums ir tik liels, ka mēs nerunājam, tikai satraukti elsojam, un tās gaidas un tuvums tam notikumam, kad es ieiešu tevī, tas tā uzbudina, es pat nepieskaros savam loceklim, izslējies pret tevi, tas valdonīgi stāv un vēlas ātrāk triekties tevī, es pieliecos tuvāk, vēl tuvāk, tu aizver acis gaidās un es lēnām pieskaros tavai kailajai kājstarpei, glāstot lūpiņas ar locekļa galviņu, piespiežoties stiprāk, bet vēl neieejot tevī, es glāstu tevi, tavu piebriedušo baudas pumpuru, es tik ļoti gribu paplest tevi, ieiet tevī, bet turos, es skūpstu tavas maigās, sievišķīgās krūtis, sūcot krūts galiņu, maigi iekožoties miesā, tu ievaidies jau skaļi un lūdzoši, tu gribi sajust mani sevī, tagad!

Un tad es vairs nespēju sevi noturēt, pielieku daiktu tev pie maksts, netēmējot, mēs paši atrodam viens otru, es atspiežos uz elkoņiem, mana seja ir tik tuvu tavai, lūpas saskaras, es sajūtu tavas elsas sev sejā, un es stumjos uz priekšu un ieeju tevī, lēnām, centimetru, tad otru, vēl, redzu, kā mans piebriedušais loceklis maigi papleš tavu kājstarpi, tu mani ieņem sevī, aicinoši, tik slīdoši un nemanāmi, es aizveru acis baudā, ir tik nenormāli labi, ka es skaļi vaidu no baudas, un mēs skūpstāmies, mūsu siekalas sajaucas un mūsu ķermeņi kaili piespiedušies viens pie otra, tu apķer kājas man ap gurniem, spiezdama mani sevī dziļāk, līdz es atduros, un sāku kustības tevī, lēnām, bet tad aizvien ātrāk un vēl ātrāk, līdz jau esmu uzņēmis tik straujus tempus, ka mēs abi iekarstam, uz pieres izspiežas mazas sviedru lāsītes, bet tu vaidi skaļi un lūdz vēl, stiprāk, ātrāk!!!

Es varu turēties pretim ilgi, bet tavs kailais sievietes ķermenis zem manis, tava kaisle mani padara traku un es vairs nespēju apturēt sevi, es pēdējā mirklī izvelku savu locekli no tavas mitrās kājstarpes, vēl paspēju pacelties mazliet augstāk un tad es izšļācos uz tavām krūtīm, tu man palīdzi beigt ar plaukstu masējot manu locekli, es beidzu vēl un vēl un baltā straumīte nošķiež tavus pupiņus un padara spīdīgus, tu mani berzē vēl un vēl, bet es vairs nespēju, es saļimstu uz tevis ar visu savu svaru un augumu, piespiežos tev, skūpstot tevi …

Man turpināt?

Man vajag tikai 15minūtes atpūtas, nu varbūt 20, vēsu dušu, un esmu atpakaļ tev blakus🙂 Tu sasārtusi smaidi, bet es zinu, ko tu gaidi, un es netērēju laiku, noslīgstu gultā zemāk, ieplešu tavas kājas, noglāstu tās lēnām, sākot no ceļiem un tad slidinu pirkstus zemāk uz vidu, kur tava baudas ieleja, kur gribu būt es, ko gribu skūpstīt un laizīt, līdz tu sajūc prātā no saldkaislās baudas. Ar pirkstiem maigi pašķiru tavas lūpiņas, glāstot un slidinot pirkstus uz augšu un leju, tad mazliet piespiežu un iegrimstu tevī, sākumā vienu pirkstu, tad otru, un noliecos un ar mēles galiņu maigi pieskaros klitoram, kaitinoši to no laizot, ļoti maigi, bet tad aizvien stiprāk un uzstājīgāk, tu elso spilvenos, tavas rokas ieķērušās baltajos palagos, tu vaidi un grozies nemierīgi, bet es nelaižu tevi vaļā, es turpinu laizīt stiprāk, nepārtraucot un jūtu, kā tava elpa kļūst vēl ātrāka, tu sauc, lai es neapstājos, lai es turpinu tieši tā, un tad tu pacel dupsi no segām, iekliedzies no baudas, un jūtu, kā tavas sulas piepilda manu muti, tu beidz tik stipri un kaislīgi, ka centies izrauties no manis, bet es neļaujos, un brīdī, kad tavi gurni pieskaras gultai, es atkal ietriecu savu locekli tevī, tas uzbudinājies no piedzīvotā ir gatavs turpinājumam, tu vaidi un trīci ekstāzes drebuļos, tu nerunā, tu tikai baudi….

Un kad tu būtu nomierinājusies, un atguvusi elpu no trakā orgasma, tu pasmaidītu un, redzot manu piebriedušo vīrišķību, ķecerīgi iečukstētu kaut ko ausī. Es ierēktos kā ievainots dzīvnieks no tava piedāvājuma, un tavs atbildes klusais smaids tikai vēl vairāk mani satracinātu! Izvilcis locekli no tavas kājstarpes, es pieceltos kājās. Arī tu piecelies sēdus, pasniedzies uz atvilktni un izvelc no turienes smaržīgu pudelīti, es zinu, kas būs tālāk, es esmu uzvilkts kā loka stiegra pirms atlaiž bultu, tu prasmīgi pagriezies uz vēderiņa, iespied šķidrumu sev plaukstā un maigi iemasē savu dupsi, taču es nespēju to noskatīties, es gribu piedalīties, es izņemu tev no rokām rozā pudelīti, noguldu tevi uz krūtīm, palieku zem gurniem spilvenu un maigi noglāstu izslieto dupsīti. Tas ir tik vilinošs, tik apaļš, ar noslēpumu tieši starp dupša vaigiem, es ieleju rokā lubrikantu, varbūt nedaudz par daudz, bet kāda tam vairs nozīme, sasildu to plaukstās, un maigi ieleju tev uz dupša, ļaujot notecēt starp vaigiem uz palagiem, arī tam vairs nav nozīmes, es piespiežu plaukstu pie tava auguma, masēju tevi maigi, uzmanīgi, mērķtiecīgi.

Tu padevīgi guli manā priekšā, tu gribi sniegt man baudu, tu gribi arī pati baudīt neatļauto tabu un pilnībā pakļauties man. Maigi iespiežu pirkstiņu tavā dupsītī, saeļļots un slidens tas maigi iegrimst tavā atverītē, dziļāk, tu ieelsojies no nepierastās baudas, tas ir tik spēcīgi un labi, ka tu saņem savus dupša apaļumus plaukstās un paplet tos, ļaujot manam pirkstam ieslīdēt dziļāk, un atkal atgriezties, ar pūlēm plešot tavu jaunavīgo augumu, es iebāžu arī otru pirkstiņu tevī, tu atbrīvojies pavisam, tu ļaujies man, uzticies pilnībā, esmu uzbudināts tik traki, ka nespēju vairs elpot no satraukuma, es ieziežu arī savu locekli un esmu gatavs tev. Noliecos pār tevi, atspiežu plaukstu tev pie pašas sejas, ar otru roku saņemu savu vīrišķību rokās un piespiežu pie tevis. Lēnām, pacietīgi, es spiežos tevī līdz notiek tas brīdis, kas pārvaru tavu muskuļu spēku, kad ielaužos tevī, mana locekļa galviņa paplēš tavu dupsi un pazūd tajā, sniedzot man neaprakstāmu, netveramu baudu, es ieelsojos, un tu man atbildi, es slīdu dziļāk, plēšot tevi, darot tev baudu un nedaudz sāpes, bet tu to gribi, tev patīk sajust manu piebriedušo daiktu sevī, tu prasi vēl, dziļāk, un es slīdu vēl un vēl…

“Beidz manī,” tu klusi čuksti, kad mans loceklis jau pilnībā iegrimis tavā dupsī, es neatbildu, esmu pārāk satraukts, esmu tieku pārāk lutināts, nav lielākas baudas, kad sieviete atdodas tev tā un sniedz sevi visu, sniedz savu dibentiņu, ļauj valdīt pār sevi, atdodas… Es mīļi apskauju tevi, es skūpstu tavus plecus, es glāstu tavas krūtis, kas saspiedušās palagos zem tevis, un turpinu mīlēt tevi no aizmugures, uzgūlies uz tevis, sasprindzis, liels un piepildot tevi ar sevi, es jūtu pulsējam savu daiktu tevī, katra kustība ir ekstāze, nirvāna un augstākā baudas virsotne, liekas, nevar būt vairs labāk, un tad es sprāgstu, es sašķīstu miljons gabaliņos un dāvinu visu to tev, es ļauju spermai piepildīt tavu dupsi, tu jūti karstumu sevī, tu jūti mani ieplūstam, bet savādāk, neierasti, tu iekliedzies, jo esmu tik liels, kā vēl nekad, un es beidzu un ietriecos vēl pēdējo reizi cik spēka tevī, un atkal aizmiedzis acis es satraukumā sabrūku tev blakus….

Sekmīgā terapija

Posted: Februāris 9, 2014 in Erotiski stāsti
Tags:

Izvēlēties fizioterapeitu noteikti ir grūtāk kā erotisko masieri. Liekas, galvenais, lai ir profesionālis. No otras puses – skat, kāda smaidīga meitene, varbūt lietderīgo apvienot ar patīkamo? Mocījos šaubās, bet reģistratūra visu izlēma manā vietā. Un viņas vietā arī😉

Jau ienākot terapeita kabinetā (tie, kas bijuši pie fizioterapeitiem, zinās, par ko es runāju), parasti pārņem tādas dīvainas kautrīgas sajūtas – visādas uzpariktes, galds, riņķi, bumbas, paklājiņi, tāda intīma gaisotne, vasarā – arī karsts. Ienācu pieklauvēdams, acis nodūris un dikti samulsis (nebija ne jausmas, ko ar mani te darīs), pēc brīža acis pacēlis ieraudzīju viņu!

Sasmaidījos kā saulīte aiz loga =)

Laikam tādi krēsli ir ļoti veselīgi, bez atzveltnes uz ritenīšiem, sēdeklis dupša formas veidolā, uz tāda maza beņķīša viņa sēdēja pie datora, stalti izslējusi muguru un kājas saliekusi ceļos un pēdām riteņus apķērusi. Līdzīgi kā profesionāli dejotāji ar pārspīlēti precīzām un asām deju kustībām, tāpat viņa, manuprāt, sēdēja pārspīlēti „fizioterapeitiski” taisni, pat gandrīz stīvi. Blondīne, tik slaika, ka šķita trausla, bet precīzu stāju, pleciem atpakaļ, nelielajām, formīgajām krūtīm spiežoties zem strīpainā auduma t-krekla, melnās sporta biksēs, brūnām acīm. Ejot cauri reģistrācijas procedūrai, viņa šķita tāda nepārliecinoša, mazliet kautrīgi izvairīdamās skatīties man acīs, pierakstīja datus un apdrošināšanu. Es nepacietīgi gaidīju, kas tālāk. Viss mans biklums bija kā ar roku atņemts, redzot tādu skaistuli sev pretim un vēl uzvedoties tik nedroši.

Tagad esot jānovelk krekls! Uhhh, bija vasaras vidus, biju labi saulē iededzis, nebija, ko kautrēties, tomēr sajūtas, atzīšos, dīvainas. Telpa bija plaša, lieli logi, ārpusē spilgti zaļa vasara un karstums, viens logs bija vaļā.  Viņa palūdza man apgulties uz masāžas galda telpas vidū, elektromotors mani pacēla virs zemes, gulēju ar seju tajā smieklīgajā caurumā galvas apvidū, sajutos kā filmās.

Un tad viņa parādīja savu slēpto spēku. Viņas maigās, šaurās plaukstas iegrauzās manos plecos, es iekšēji (un noteikti arī ārēji) salēcos kā lapsenes dzelts, bija … khm, sāpīgi patīkami, viņa it kā pieskārās elektro savienojumu vietās manā ķermenī, tā pat nebija masāža, tāda neliela mocība ar tik patīkamu mocītāju. Izlauzījusi manu muguru un kakla skriemeļus, viņa lika pagriezties uz muguras. Lika, ha! Klusi, bet valdonīgi palūdza.

Es procesu jau izbaudīju, biju gatavs visiem tik daiļas būtnes pāri darījumiem.

Tagad, guļot uz muguras, es viņu vēroju. Stāvot man aiz galvas, viņa iekniebās man plecos, maigās, tievās rokas tā sagrāba mani, neticami stipri un asi, citreiz nenoturējos ievaidēties no sāpēm, bet viņas jaunavīgais ķermenis, kas pārliecies pār mani, saldi smaržoja, viņas auguma aprises, noslēptas tik ļoti nepiedienīgi pareizā, neizaicinošā maiciņā :( , bet tomēr visā bija tāda kā elektrizēta erotika, varbūt to uzbūra tikai mans samaitātais prāts.

Sekoja slinga terapija, kad galvu uzkarina uz lecamauklām un smieklīgi šūpo tik tiešām kā lingā iekārtu akmeni pirms mešanas. Nu jau viņas kustības kļuva glāstoši maigas, atvēru visas savas čakras, lai uzsūktu viņas enerģiju, ko sajutu plūstam cauri plaukstām. Tā nebija tāda seksuālā enerģija, ko deva masiere erotiskās masāžas salonā, šī bija ārstnieciska, bet dakterīte bija pārāk pievilcīga, lai ar to es spētu uztvert tikai kā masāžu.

Tā palidoja pusstunda. Es biju atslābis, samīcīts, saknaibīts un izlocīts, jutos lieliski! Nokāpu no „soda gultas” un uzvilku kreklu. Viņa kaut ko rakstīja datora kalendārā, šoreiz nevis apsēdusies, bet taisnām kājām stāvot saliekusies uz priekšu pie datora monitor, pagriežot savu mazo dupsi uz manu pusi, nepieskatītu.

Ai, ai, ai, nosarku vien no domām, kas tajā brīdī sanāca prātā. Un ja nu viņai patiks? Un ja nu viņa mani piekaus? =) Noturējos, sapurinājos un pēc brīža mēs atvadījāmies. Uz nedēļu.

Kāāāā es gaidīju nākošo seansu, saprotat taču, nav šaubu. Pat sapucējos doties pie viņas =)  Atkal biklā reģistrācija, sajūta, ka viņa mani neatceras, ka viss notiek kā pirmo reizi tiekoties. Arī ģērbusies viņa bija tikpat ļoti atturīgi, bet skaisto augumu nevarēja noslēpt zem apģērba.  Procedūra arī šoreiz bija līdzīga, sāpīgi līdzīga. Un tomēr viņas fluīdu anestēzija mani padarīja mīkstu kā piebriedušu mīklu māla bļodā (galds, starp citu, bija mālu krāsā =) Un es tik ļoti vēroju viņu strādājam, viņas slaido, gaišo kaklu, pār kuru krita īso blondo matu cirtas, slaido vidukli, mazās krūtis, kuras gan ierobežotas stingri atturīgā krūšturī, slaidās kājas.

Kad viņa nolaida masāžas gultu pie zemes un ļāva man nokāpt, šoreiz viņa aizgriezās, lai savāktu uz gultas izritināto papīra pārsegu uz kura es tikko biju gulējis. Atkal tik stīvi precīzi, taisnu muguru, noliecās uz priekšu, taču šoreiz es biju pārāk tuvu, un viņa mani pievilka pie sevis ar neredzamu gravitāciju kā nomaldījušos asteroīdu pievelk spilgta zvaigzne.
Es uzliku plaukstu uz viņas izspīlētajām melnajām biksēm tieši vietā, kur tās pāršķēlās lejup, izceļot slaidos dibena apveidus. Uzliku roku un stingri iespiedu plaukstu viņai pie kājstarpes no aizmugures. Viņas slēptais spēks bija nonācis pie manis, tikai es to materializēju ļoti primitīvi – es viņu iekāroju!

Mani pirksti pazuda viņai starp kājām, es spiedu tik stipri, ka šķita, pacelšu viņu no zemes, viņa pārsteigumā skaļi ievilka elpu, strauji atliecās un mēģināja izlauzties. Taču es neļāvu, nu es piespiedos ar saviem gurniem pret viņas dupsi, piespiežot viņu pie gultas, tā bija masīva un neļāvās izkustēties pat tad, kad pret to spiedās divi stāvi ar visu spēku. Viņa mēģināja apgriezties, ar rokām ieķērusies manos sānos, bet arī to es neļāvu. Ar vienu roku apskāvis viņas gurnus, ar otru pret viņas gribu noliecu viņu atkal uz priekšu, iespiežot viņas krūtis mīkstajā masāžas gultā, tāpat stāvot kājās, roka, kas bija viņai uz gurniem, strauji norāva uz leju melnās drēbes sporta bikses, atsedzot baltus stringus, pēc sekundes arī tie tika norauti lejup, un nu viņa bija manā priekšā kailu dupsi, nedaudz pretodamās, bet arī paļaujoties, es centos nedomāt, kādās nepatikšanās esmu iekulies, es ļāvos izbaudīt savu dupsisvaru pār viņu, mana roka atkal ieslīdēja starp dibena apaļumiem, bet nu jau starp mums nebija drēbju, es sajutu viņas karstumu, pāršķēlu viņas maigo kājstarpi un iebāzu viņā pirkstu, tad vēl vienu, roku lēnām virzot dziļāk un dzirdot, kā viņa atkal ievaidas un cenšas izrauties. Uzliku īkšķi uz anālā caurumiņa, kārdinot sevi ar domu, piespiežot to ciešāk, bet nedarot viņai pāri. Jutu, ka viņa vairs tik ļoti nepretojas, liekas, ka viņa ir samierinājusies, es atlaidu stingro tvērienu, kas turēja viņu noliektu, nu man bija abas rokas, nu varēju noslidināt melnās bikses un apakšbiksītes līdz pat lejai, pavilkt zem pēdas un atbrīvot viņu no tām. Ieplētu viņas kājas, stāvot uz ceļiem viņas priekšā. Viņa tik spēcīgi bija atšāvusi dupsīti, ka kaunuma lūpas pavērās manam skatam kā pašas aicinot, un es padevos aicinājumam, es iegrimu ar seju viņā no aizmugures, es spiedos cik spēka viņā, lai mana mēle tiktu dziļāk baudas bezdibeņos, ar rokām paplešot viņas dupša apaļumus, es iegrimu viņā, bet jutu viņu saslejamies. „Visam beigas!” es šausmās iedomājos, taču viņa tikai pagriezās pret mani, atspiedās ar dupsi pret masāžas kušetes malu un pacēla vienu kāju, saliekdama to celī un uzliekot pēdu uz gultas malas. Nu viņas gludi noskūtā kājstarpe tika pilnībā nodota manā rīcībā, kā ziedlapiņas lūpas pašķīrās, viņa palieca gurnus vēl mazliet uz priekšu, un es piesūcos pie viņas kā pie medus pilnas puķes, kairinot ar mēli apaļo rozā pumpuru pašā šķēluma augšdaļā. Un viņa atkal izvairījās, šoreiz metās uz durvīm, lai tās aizslēgtu. Nu man vairs nebija šķēršļu, viņa bija pateikusi jā. Kā smalka stirniņa viņa ar plikām pēdām un slaidām, tievām kājām pārlēca pāris soļus no durvīm atpakaļ pie mīlas gultas, joprojām tērpta baltā kreklā, kurš iztaisnojies piesedza viņas kailo kājstarpi. Viņa pienāca pie manis, atpogāja bikses un izvilka manu sakarsušo locekli, satverot to plaukstā un tik prasmīgi berzējot tāpat stāvot man blakus, ka arī es padevos baudai, bet tikai uz mirkli, es atkal sajutu sevī to spēcīgo iekāri valdīt, kas gāja pāri pieklājības robežai, es viņu gribēju iegūt, izdrāzt, te, tagad, bez ierunām un stipri. Novilcis bikses, es stāvēju pavisam kails, viņa man blakus – sasārtusi, nerunājot.

Tikai no aizmugures sieviete pa īstam atdodas vīrietim. Atkal viņu iegrūdu ar seju masāžas gultā, kājās stāvot iegāju viņā no aizmugures, tik šaura bija atvēlētā vieta manam loceklim, tik karsta, tik slidena, es ar varu viņu paplētu un dziļi, līdz atdurei triecos viņā, par atbildi viņa kaislīgi ievaidējās, un vaidēja katru manu grūdienu tik skaļi, ka es pieliecos uz priekšu un aizliku roku viņas mutei priekšā, tā pat saliecies turpināju grūsties viņā, un jutu, kā viņa sasprindzina savu maksti, kā palielina jau tāpat neprātīgo baudu, es pulsēju viņā, atliecos un saņēmu viņas rokas viņai aiz muguras, triecos viņā, nežēlojot savus spēkus un viņu, jutu atkal tuvojamies to brīdi, kad vairs sevi nekontrolēju, strādāju ar briesmīgu spēku un ātrumu, triecos viņas jaunavīgajā miesā ar nežēlību, pakļaudams viņu, likdams viņai un visai istabai piepildīties ar spriedzi, abas manas rokas nu jau satvērušas viņas mazo, balto dupsi, turēja viņu pie manis, turēja viņu sava spēka priekšā, lai es varu atkal un atkal triekties dziļi un nesaudzīgi, klausoties baudas skaņā, vērojot viņas slaido ķermeni grūžamies pret gultu, un tad es beidzu, vēl pēdējos metrus noskriedams ar aizvērtām acīm, es paspēju izraut sevi no viņas, lai redzētu, kā sperma izšaujas pār viņas dupsi, uz muguras, krekla, un trāpot arī zemāk uz dupša caurumiņa, kur pirms brīža tik ļoti gribēju ielauzties ar pirkstu, ar es kā transā turpināju saspringti berzēt savu locekli, kamēr visa bauda, visa mana uzkrātā enerģija nebija izlējusies uz viņas smalkā, elsojošā ķermeņa, tikmēr otra roka atkal iegrima viņas slapjajā kājstarpē, pirksti plēsa viņu, kamēr es beidzu … Un kad es beidzot apstājos, viņa atliecās, pagriezās pret mani, bet neveltījusi pat skūpstu, noslīga uz ceļiem un paņēma vēl stingro locekli mutē, maigi iesūcot sevī un norijot pēdējās sēklas lāses.

Visu sakopusi, viņa piecēlās. Viņa satraukti elsoja. Viņa bija sasārtusi un izspūrusi. Viņas augums trīcēja un maigā kājstarpe kā magnēts turpināja mani vilināt. Taču viņa noliecās pēc drēbēm un turpat manu acu priekšā saģērbās. Un devās pie datora, lai pierakstītu mani nākošajai vizītei.

5 minūtes

Posted: Februāris 4, 2014 in Erotiski stāsti
Tags:

„Sintija, ienāc lūdzu”, atskanēja viņa lietišķā balss iekšējā telefona skaļrunī. Viņa pameta aci pulkstenī – bija bez piecpadsmit trīs, viņš bija precīzs kā Šveices pulkstenis. Vēlreiz prātā pārskrējusi pāri, vai visu ir sagatavojusi, viņa piecēlās un atvēra smagās ozolkoka durvis uz viņa kabinetu.

Iegājusi iekšā, meitene kārtīgi aizvēra durvis, divreiz pagrieza atslēgu un kā pierasts devās pie viņa darba galda, apgājusi divus ērtus ādas krēslus un mazu stikla galdiņu.

Viņš sēdēja, acis ieurbis planšetē un pat nepaskatījās uz nācēju. Viņa jau bija pie tādas attieksmes pieradusi.

Piegājusi pie īpašnieka darba galda, viņa sakārtoja izmētātos dokumentus, salikdama divās kārtīgās kaudzītēs vienu otrai blakus, novāca rakstām piederumus, vadus. Kad galds bija sakārtots, viņa nometās ceļos viņa priekšā un atvilka bikšu rāvējslēdzēju. Izvilkusi vēl aizmigušo vīrieša locekli no biksēm, viņa lēnām to paņēma starp lūpām un maigi sūcoši glāstīja, katru sekundi vērojot, kā loceklis piebrieda aizvien lielāks, līdz tas piepildīja visu viņas mutīti, prasmīgi viņa paņēma to dziļāk, līdz tas pieskārās viņas mandelēm un viņa nedaudz norīstījās, tomēr savācas un ņēma vēl dziļāk, līdz viss daikts līdz pat olām bija pazudis viņas mutē. Beidzot viņš nevērīgi nolika datoru un pievērsās viņai. Noņēmis viņas šaurās brilles, viņš tās ar ierastu kustību uzlika uz galda.

Sekojot šim rituālam, viņa piecēlās, savilka pelēkos svārkus uz augšu, atklājot slaidās kājas, pilnīgos, sievišķīgos gurnus un kailo kājstarpi, izkāpa no laiviņkurpēm un apgūlās ar vēderu uz platā darbagalda. Viņš piecēlās no krēsla un iebāza savu locekli viņā, tikpat bezemocionāli kā apstiprinot maksājumu grāmatvedības programmā. Viņa klusēja un baudā aizžmiedza acis, viņam nepatika vaidi, kabinetā valdīja pilnīgs klusums izņemot skaņu, kad vīrieša mantība plaudoši sitas pret sievietes kājstarpi. Trīs, divi, viens grūdiens, viņa zināja precīzi mirkli, kad viņš beigs, gaidīja to un nekļūdījās arī šoreiz – karsta šalts ielija viņas kājstarpē un klusā mīlestības skaņa pārvērtās slapjākā berzē, kad viņš vēl izdarīja pēdējos grūdienus viņas jau piepildītā makstī.

Viņš izvilka locekli un iebāza to biksēs. Viņa atliecās no galda, kājstarpi sasprindzinājusi un sēklu sevī paturot, nogludināja svārkus zemāk, iekāpa laiviņkurpēs, paņēma no galda brilles un devās uz durvīm. Bija precīzi bez desmit trīs. Viņš bija precīzs kā Šveices pulkstenis.

——————————————————————————————————————————————————————

Noskaņai: http://www.redtube.com/23432

sekss ar sekretāri

Kas varēja nenotikt

Posted: Februāris 1, 2014 in Erotiski stāsti
Tags: , ,

Beidzot, beidzot, BEIDZOT! Viss manī iekšēji gavilēja, bet tam neatlika laika – es iegrimu viņā! Nu – pagaidām gan tikai sarunā un acu skatienā, bet tie tauriņi vēderā …

AirBaltic reiss kavēja vismaz 30 minūtes, taču es jau laicīgi iestājos rindā, biju nosēdējis visu dienu, kāpēc gan nepastāvēt. Skatiens bezmērķīgi blandījās pa Parīzes lidostas krēsliem un betona sienām, aizlēkdams no aiziāta uz kādu steidzīgu franču pāri, tad pāri bariņam skolnieču pie klavierēm un atpakaļ. Pavisam neviļus skatiens apstājās pie kādas meitenes vai sievietes, to tobrīd vēl nevērtēju, domas manā galvā turpināja sarunāties savā starpā, un tikai pēc sekundes simtdaļas es pieķēru sevi lūkojamies vienā noteiktā punktā. Kāpēc viņa, pats sev pajautāju? Devu uzdevumu acīm un prātam noskaidrot, kas man lika pēkšņi apstāties? Viņa bija slaida, ļoti slaida, un šobrīd vilka nost džemperi, rokas augšup pacēlusi, viņa izgrieza uz priekšu savas pilnīgās krūtis, kā divi smagi bumbieri zem džempera tie paslējās pret stiklotajiem lidostas logiem, viņa nevienu neredzēja, jo džemperis bija pāri galvai, toties es (un noteikti vēl kāds pusducis izsalkušu skatienu) izbaudīja šo saldo ēdienu pelēkajā garlaicības masā. Tik slaidai sievietei tādas krūtis ir retums, tumši, gari mati, saņemti bizē, īsas t-krekla piedurknes, un krūtis – masīvas, bet tik precīzi slaidas, tās uz brīdi paralizēja katru, kas atļāvās uzmest tām skatu!

Sekunde, divas vai piecas, un meitene bija pārģērbusies, mans skatiens, baudas mirklim pārejot, pameta šo mazo skaistuma salu blīvajā cilvēku burzmas okeānā. Es viņu aizmirsu tik pat ātri, cik iemīlēju.

Rinda, pase, garais tunelis līdz lidmašīnas durvīm, mana 12A vieta pie loga. Apsēdos garlaikots un domās iegrimis. Un pamanīju viņu nākam pa šauro lidmašīnas koridoru, viņa paskatījās uz mani, es uz viņu, nobrīnīdamies par sagadīšanos, ka esam vienā reisā, vēl mirklis, un tad notika tas „BEIDZOT, BEIDZOT!”  :) Viņa apsēdās man blakus. Nu, ne gluži blakus, jāatzīst, starp mums bija viena tukša vieta, bet tas manu prieku nemazināja.

Smaids, un anglisks labvakar. Brīdi klusums. Un tad kaut kāda kņada pie lidmašīnas ieejas durvīm, kāda sieviete asarām acīs cīnās, lai tiktu ielaista reisā ar pilnām rokām iepirkumu maisu, kamēr atļauta tikai viena rokas bagāža.

Atkal pasmaidīju, šoreiz jau vairāk savai ceļa biedrenei. Kā neviļus sākām sarunu, viņa nostājās nabaga sievietes pusē, pastāstīja, ka arī pašai AirBaltic lika maksāt par iečekošanos, kaut arī internetā to neizdevās izdarīt.

Biju pilnīgā sajūsmā! Viņas tumšās lielās acis, slaikie sejas vaibsti, divi mīlestība simboli, stingri izspiežoties zem biezā džempera. Un tad viņa atkal to novilka. Nekautrējos šoreiz jau redzēto skatu baudīt no metra attāluma, kāri tverot ik sekundi viņas kustības un ķermeņa aprises. Noreibu.

Turpinājām sarunu, par valodām, par biznesu Parīzē, viņa brauca pie sava boyfrienda uz Norvēģiju, arī viņš ir francūzis, bet strādā kādā Norvēģu energokompānijā, arī viņa mēģina atrast darbu Norvēģijā, bet, neprotot valodu, tas neesot viegli… Kāri noriju katru vārdu, ko viņa man teica, brīnumaini – bet pavisam bez franču akcenta! Sākumā pat šaubījos, varbūt viņa kāda ukrainiete, kas francijā iedzīvojusies, tagad brauc pie sava biezā drauga. Bet nē, pase franču, arī ik pa brīdim izlauzās kāds noapaļotais R, arī pati stāsta, ka dzimusi Parīzē un visu mūžu ap Parīzi vien dzīvojusi. Īstena, skaista, gudra parīziete! Etalons!

Tumšais salona apgaismojums pirms lidmašīnas pacelšanās radīja mūsu sarunai intīmu, pat romantisku gaisotni. Jau esot uz skrejceļa, pirms turbīnas iegriezās ar vareno spēku, pajautāju viņas vārdu. „Sesil”, viņa klusi atbildēja, paspiežot manis pastiepto roku. Tā bija sausa, slaida un silta. Vēl paspēju pajautāt, ar kādu sportu tik skaista meitene nodarbojas, un dzinēju rēkoņa pārtrauca mūsu sarunu. Gravitācija iespieda mūs krēslos, lidmašīna drebēdama traucās pa skrejceļu, ieskriedamās aizvien ātrāk un beidzot pacēla mūs virs mākoņainās Parīzes.

Fantastiska, pat spilgti skaudrajā salona dienas apgaismojumā viņa izskatījās satriecoša! Mazliet naiva, bet pārliecināta, smaidīga, ieinteresēta, ar dzirkstošām acīm un spīdīgām lūpām, krūtis, kas cilājās elpas vilcienos un padarīja viņas vijīgo ķermeni tik neatvairāmi seksapīlu, iekārojamu. Manas acis viņu izģērba katru sekundi, zemapziņā ļaujoties fantāzijām par to, kas nekad nenotiks.

Un nenotikt varēja viņas atceltais reiss uz Norvēģiju. Un izmisums, sazvanot draugu, ka jāpaliek pa nakti Rīgā. Un es, nejauši ejot aiz muguras un dzirdot šo sarunu, piedāvāju viņai padomu. „Štrunts ar visu”, es sacīju, atmetis ar roku saviem vakara plāniem, „ja vēlies – varu tevi pavadīt uz Rīgas centru, palīdzēt atrast AirFrance uzsaukto viesnīcu.” Viņa ar visām varītēm mēģināja atteikties, tomēr iekšēji jutu, ka viņa labprāt ļautu sevi pavadīt. Biju nelokāms. Iekāpām AirBaltic mikriņā un ripojām pa sasalušajām Latvijas ielām uz Rīgas centru. Viņa bija sadrūmusi, centās smaidīt, kad es ko pajautāju, bet redzēju, ka viņas domas ir citur, Norvēģijā. Ik pa brīdim iezvanījās telefons, viņa franciski satraukti runājās, bet situāciju tas labot nekādi vairs nespēja.

Izkāpām pie Esplanādes, bija atlikusi tikai pusstunda līdz pusnaktij. Aukstumā un ielu gaismā spilgti atspīdēja izelpas tvaiki, asfalts likās izkaltis balts kā sāls izžuvušā ezera gultnē, kāds rets trolejbuss vai taksometrs nobrauca mums garām pa Brīvības ielu. AirFrance bija uzsaucis viesnīcu Latvija, no Esplanādes to šķīra tikai pārsimt metri. Es negribēju atvadīties, saspringti domāju visus variantus, lai tikai vēl varētu pavadīt vēl brīdi ar viņu. Šķērsojusi krustojumu pie viesnīcas, atdevu viņai viņas somu, piedāvāju turpat viesnīcas bārā kādu glāzi alus. Viņa noraidīja piedāvājumu smaidīdama, taču es nepadevos – atkal pārliecinoši argumentējot, ka šādu tikšanos vajag atzīmēt, un man tāpat visi transporti ir aizgājuši, viņa varēs man uzsaukt, atmaksāt par viesmīlību pavadot. Redzēju, kā viņa iekšēji minstinās, samulsusi smaidot viņa pieņēma izaicinājumu. Pēc pierakstīšanās viņa apsolīja nonākt lejā, kur viņu gaidīšu es. „Lejā”, es pie sevis nodomāju „kāpēc lejā? Augšā!” 26 stāvs, es viņai sacīju, un pats kāpu pretējā liftā.

Uzbraucis augšā, es sapratu, ka labāku variantu domādams neizdomāsi. Naksnīgā Rīga padevīgi gulēja manā priekšā, aizmigusi ziemas nakts miegā, tomēr elpojot spilgtās gaismas un tramīgās satiksmes ēnas. Ieņēmu vietu pie loga, vēl līdz galam necerot, ka viņa atnāks. Bet viņa atnāca. Slaida, tumšās džinsās iespīlētās garās kājas, vienkāršais elegantais tkrekls ar īsajām rokām, un krūtis, pavēlnieciski raugoties uz pretimnācēju, liekot saprast, kurš šeit valda pār situāciju!

Apsēdāmies rietumu pusē, ar skatu uz Vanšu tiltu, saņēmu jau gaidīto komplimentu par tik burvīgo skatu! Viņa atmaiga, drošības siena it kā nolaidās zemāk, ļaujot viņās emocijām vaļu, tomēr sapratu, ka viņa joprojām ir citur, citā pasaulē. Tas nu bija jālabo, es palūdzu glāzi sarkanvīna meitenei un sev. Atlaidos krēslā, nedaudz samākslotā atslābumā, bet visādi izrādot, ka esmu vīrietis un viņa – sieviete, kura man simpatizē. Viņas valoda bija klusa, man bieži nācās pieliekties tuvāk, lai sadzirdētu, un es nekautrējos, ieelpoju viņas neuzkrītošo smaržu katru reizi, kad mūsu galvas saliecās viena otrai pretim. „Cik viņai varētu būt gadu?” pie sevis prātoju? 25, 30? Šoreiz nācās atzīt savu bezspēcību, atļāvos viņai pajautāt. 26, viņa smaidot noteica. Ne vārda par to, ka jautāt sievietes vecumu ir nepieklājīgi. Viņa no sevis nekautrējās. Viņai bija, ar ko lepoties.

„Vēl vienu?” es pieklājīgi pajautāju, kaut gan vīnu jau biju pasūtījis. Viņa smaidot piekrita, nu jau acīs viņai atspīdēja saltā nakts un nedaudz nebēdnības, smējāmies skaļāk par jokiem un piedzīvojumiem. Es tik ļoti centos skatīties viņai acīs, neļaut tikt pieķertam, neizrādīt savu vājumu, un tomēr brīdī, kad viņa pasniedzās pēc atnestajiem riekstiņiem, es nenoturējos pretim baudai aprīt viņas lielās krūtis ar savu skatienu, un tas viņai nepalika nepamanīts. „Where are you looking at?” viņa koķeti pajautāja, uz ko man, protams, bija gatava atbilde par sievietes labākajām īpašībām. Viņa iesmējās un uzlika plaukstu uz manas rokas, teica, lai nesadomājoties, teica, ka viņa ir tikai mana viešņa šovakar. „Un es par šo gadījumu esmu neizsakāmi priecīgs”, es atbildēju, cik vien iespējams divdomīgi.

Otrā glāze bija tukša, pulkstenis bija jau 1 naktī, es, atceroties veco labo likumu („ilgāka sēdēšana ar meiteni bārā nerada vairāk iespēju ar viņu pārgulēt”), teicu, ka visam foršajam arī pienāk beigas. Posos uz prombraukšanu. Arī viņa piecēlās, redzēju, ka vīns ir izpildījis savu misiju, viņas gaita kļuvusi liegana un atbrīvota. Kopā devāmies uz liftu, ļāvu viņai iet pa priekšu, nu vairs nebaidoties izbaudīt viņas slaido augumu, ļāvu acīm slīdēt no slaidajiem asajiem pleciem lejup uz šauro vidukli, nedaudz platiem, bet tik ļoti uzbudinošiem gurniem. Iekāpām liftā, viņas stāvs bija 16. Man bija tikai sekundes un to drumstalas, lai izdomātu. Es biju gatavs riskēt, viņa – pievērsusi skatienu stiklotajai lifta sienai un aiz tās spīdošajām pilsētas gaismām, bija ar muguru pret mani. Es atmetu visas pārdomas, klusi pieliku soli viņai blakus un apskāvu viņas vidukli no aizmugures, bez piespiešanas un cenšoties viņu nesabiedēt, es gaidīju sašutumu un viņu izraujamies no maniem apskāvieniem, bet notika tieši pretējais, viņa nedaudz atgāza galvu atpakaļ un uzlika to man uz pleca. Mēs klusējām, lifts uz brīdi palēnināja savu slīdējumu kā laika mašīnā ierauts, likās, zeme apstājas griezties, un mirklis tapis par bezgalību, viņas augumam cieši piespiežoties pie manis.

Griezīgais pīkstiens mūs atsauca realitātē, durvis atvērās, 16. stāvs bija klāt. Viņa pagriezās pret mani, tāpat esot manās rokās ieskauta, viņas gaiši brūnās acis bija tik tuvu manām, es redzēju katru rieviņu viņas sejā un matu šķipsnu pārspīlēti spilgtajā lifta gaismā. Sekunde, kurā viņa izvērtēja visu, sekunde – kurā es vairs nenoteicu neko, varēju tikai paļauties un cerēt, ka spriedums būs man labvēlīgs.

Izlocījusies no maniem apskāvieniem, viņa strauji metās uz lifta durvju pusi, paspēja ar rokām apturēt ciet verošās durvis un izkāpa no lifta.

„Aren’t you coming?” viņa smaidot jautāja?

Un tālāk nenotikt varēja brīdis, kad viņa ielika savu plaukstu manējā, kad mēs rokās sadevušies devāmies pa paklājiem klāto grīdu uz viņas numuru. Manī iekšā viss kņudēja, skaļi gavilēja un no priekā lēca vai pa muti laukā, es tik tikko valdījos, bet šis iekšējais prieks bija tikai īss brīdis, jo jau nākošajā sekundē viņa mani atkal ierāva īstenībā.  Elektroniskā durvju atslēga iekšā – ārā, klikšķis, durvis atvērās, mēs iegājām tumšajā viesnīcas istabā, taustoties un meklējot gaismas slēdžus, viņa atkal man bija tik tuvu, viņa pavisam nemaz neizvairījās, es pat teiktu, ka tieši pretēji – viņa nesteidzās sameklēt gaismas slēdzi. Durvis aizcirtās un mēs palikām pilnīgā tumsā, es dzirdēju viņas elpu sev blakus, es sajutu viņas ķermeņa siltumu, bet acis, spilgtās gaismas apžilbinātas, joprojām taustījās pa tumsu kā aklas.
Skūpsts, viņas lūpas uz manējām, es uz brīdi sastingu kā pārakmeņojies, neticēdams, tikai juzdams, kā viņas mazliet vējā aprautās lūpas piespiežas pie manām, svešādi, nekustīgi, kā jautājot, un es atbildēju uz šo jautājumu, uz labu laimi apskaudams tumsu, es viņu pievilku sev pavisam klāt, satvēru viņas lūpas savējās, ļāvu mitrai kaislei saplūst mūsu skūpstā, mēs skūpstījāmies kā divi izsalkuši mīlnieki, stāvot pilnīgā tumsā un tik tikko viens otru pazīdami. Viņa smaržoja reibinoši.

Skūpsts ir kaisles vārti. Uz manu atbildi skūpstot, mūsu ķermeņi ļāvās kaislei, tā ir viena valoda, kurā runā visi cilvēki, instinkti, kas ielikti tik dziļi mūsos, un ir tik primitīvi vienkārši, ka tautībai nav nozīmes.

Tad nenotikt varēja mana izvēle: turpināt eleganto romantiku, sarunas, rosinošo flirtu un neaizmirstamu laiku graciozas parīzietes kompānijā, vai ļauties kaislei. Un es izvēlējos ļauties. Es uz brīdi atrāvu savas lūpas no viņas, bet tikai tik daudz, lai mūsu sejas būtu viena otrai pavisam tuvu blakus, es ļāvu rokām noslīdēt līdz viņas gurniem, tad zem bēšīgā tkrekla un augšup. Ceļā, kuru vēlējos iet jau brīdī, kad ieraudzīju viņu CDG lidostā.

Viņas smagās krūtis iegūla manās plaukstās, kluss vaids man uz pleca, siltums, mežonīga augoša spriedze, es saspiedu viņas krūtis spēcīgāk, tās bija tērptas krūšturī ar maigām malām, viņa skūpstīja man kaklu, nespēju vairs pretoties primitīvai baudai, es pārvilku kreklu viņai pār galvu, vēl tikai brīdis, un mani pirksti prasmīgi atkabināja viņas krūšturi, ļaujot krūtīm atbrīvoties, izslieties un pieskarties man, krūšu galiņi cieti vēsajā ziemas gaisā, es noslīgu uz ceļiem, neko neredzot, vien viņas auguma aprises uz loga fona, es paņēmu krūts zirnīti mutē, uzmanīgi, pievēršoties tam viss, es skūpstīju un laizīju to, ar rokām dziļi iegrimis viņas miesas apaļumos, dzirdēju viņu elsojam, viņas rokas bija iekrampējušās man matos, spiezdama mani sev klāt, un es negaidīju vairs, atpogāju viņas džinsu pogu, rāvējslēdzējs, ar strauju kustību norāvu džinsas zemāk līdz ceļiem, nesaprotot, ka esmu novilcis arī apakšbiksītes, es padevos uz priekšu un iegrimu viņas kājstarpē. Slapja un saldkaisla viņa mani sagaidīja, es neprātā ļāvu vaļu savām lūpām, mēlei, iegremdējoties viņas uzbudinātajā ķermenī, sašķēlu viņas lūpas, lai cik neērti tas bija, stāvot uz ceļiem, es laizīju viņu jau tur, iekšā, un viņa kaislē iekliedzās, satvērusi mani vēl spēcīgāk, grūžot sevī, kā pieprasot. Manas rokas glāstīja viņas dupsi, spiedu viņu sev klāt, un arī viņa spiedās pret mani, jutu, ka trūkst gaisa no kaisles un viņās man apkārt, bet es nespēju apstāties, es tikai turpināju glāstīt viņas kaunuma lūpas, liekot mēlei skriet pār viņas ķermeni ar nenogurdināmu jaudu. Piecēlos kājās, pacēlu viņu, aiznesu tos pāris atlikušos metrus līdz gultai un maigi nolaidu viņu mīkstajās, baltajās segās. Vēl tikai sekunde, un viņas džinsas tika novilktas pavisam, meitene gulēja manā priekšā ar ieplestām, slaidām kājām, kas nu jau spilgti izcēlās uz tumsas fona, acis bija pieradušas, acis saskatīja, un to, ko nesaskatīja, to klāt piebūra prāts un kaisle. Es iegrimu viņas klēpī un skūpstīju, laizīju, kodīju viņu, likdams ķermenim baudā locīties un sievietei kaislē vaidēt, viņa klusi sauca franciski, padarot mani vēl trakāku, es norāvu savas bikses, satvēris locekli rokā, es triecos viņā iekšā neprasot, bet dodot. Karstums un slapjums mani apņēma, svešas meitenes atmodināta neganta kaisle sagrieza pasauli otrādāk un realitāte sašķīda orgasma drumslās!
————————————————————————————————————————————————————————
Cecil
Šo visu es rakstīju, viņai sēžot man blakus, iegrimusi izdrukātas prezentācijas analīzē, viņa uz mani neskatījās. Un noteikti nenojauta, kādi vārdi un sajūtas tobrīd tika saglabāti mana datora cietajā diskā. Vēl pirms nolaišanās mēs pārmijām laipnības, es no sirds atzinos, ka man viņas sabiedrība bija ļoti patīkama visu šo lidojuma laiku, abpusēji!
Stipras vēja brāzmas, lidmašīna, kas zvārojās kā piedzeries kuģa matrozis, nosēšanās. Iedegās salona apgaismojums un stjuartes pārspīlēti laipnie pateicības vārdi par AirBaltic izvēli. „Front doors disarmed”, autobuss, ierašanās zona un pamāju viņai ardievas. Viņa vēl uz brīdi apstājās, ieskatījās man acīs un mēs atvadījāmies. Piedzīvojums bija beidzies. Varbūt kādreiz viņa mani atradīs LinkedIn, un stāstam būs turpinājums😉

————————————————————————————————————————————————————————

2 nedēļas vēlāk Linkdinā: Cecile viewed your profile =)

Allegro Appassionato

Posted: Jūnijs 26, 2013 in Erotiski stāsti
Tags: ,

pianoTajos vakaros es savu māti ienīdu. Ienīdu viņas apņēmību, neatlaidību un stulbo maksātspēju, lai katru otrdienu un ceturtdienu pie manis nāktu un mani mācītu klavierspēli. Nē, nepārprotiet, man nav nekas pret klavierēm, es ticu, ka ar to var tikt pie kaudzes naudas un meitenēm patīk, bet tas NAV priekš manis.

Durvju zvans nošķindēja ar pretīgu precizitāti, bez 4 minūtēm 7 vakarā. Ienāca mana skolotāja, eleganti izkāpa no laiviņkurpēm, sasveicinoties. Es neko neatbildēju, domāju, mana fizionomija izteica visu, aizlidinājis tv pulti dīvānā, devos uz otru istabu pie sava moku rīka. Stunda, tikai stunda, es sevi klusi mierināju. Un varēsi paskatīties uz viņas pupiem, moš’ šodien paveiksies!

Tas mazais prieciņš, ko sev atļāvos starp solfedžo mācībām un trulas akordu trinkšķināšanas, bija izpētīt savu skolotāju. Diez viņai ir džeks? Ar šiem saviem slaidajiem pirkstiem viņa aiztiek viņa locekli, izģērbjas, ļauj viņam beigt sevī? Notrīsēju iekšējā priekā, ka viņa pat nenojauš, kur lidinās manas domas.

Viņa izklāja nošu izdrukas uz nelielā žurnālu galdiņa, paskaidrojot savu šīvakara izvēli. Māju ar galvu, cenzdamies koncentrēt domas uz notīm.
– Šo nospēlēsi DO mažorā, staccato – viņa klusām dudināja, it kā sakāmo adresētu pati sev.

Un apmēram tā arī bija. Paņēmis nošu lapas rokās, neviļus tās sažņaudzu, bet saņēmos, galu galā šis skaņdarbs bija mazākais no ļaunumiem viņas kolekcijā.

Diez cik viņai gadu, pie sevis prātoju, un kādā krāsā ir viņas apakšbiksītes? Pie sevis ieķiķinājos no savām nerātnajām domām, nokrekšķējos, atvēru klavieru vāku un centos pārslēgties uz mūziku.

Protams, ka nekas man nesanāca, centos atkal un atkal, bet šovakar nespēju domāt ne par ko citu, kā par viņas pupiem. Zināju, ka pēc brīža viņa apsēdīsies manā vietā, norādot uz kļūdām un dodot jaunu uzdevumu vingrinājumam.

Tā arī notika, mirkli pastāvējusi blakus, viņa apsēdās manā vietā. Knapi valdīju prieku, kad, nostādamies viņai blakus, varēju ielūrēt aiz blūzītes. OMG OMG,  tas bija noticis! Šodien viņa bija bez krūštura! Notrīcēju, kaunīgi novērsis acis uz sienas pusi, bet tūlīt pat bija atpakaļ. Spicas kā saldējuma konusi, apaļas un tādas, ka man pirksti neviļus savilkās dūrē, noriju siekalas, neko nespēju sev padarīt, trīcēju kā apšu lapa, sekodams viņas ķermeņa kustībai, kad viņa mūzikas ritmā saliecās uz priekšu vai atkal iztaisnojās.

Viņa paskatījās uz augšu, man acīs, un mani pieķēra. Viņas tievie pirksti apstājās uz melnbaltajiem taustiņiem, iestājās klusums, skanot tikai mūsu elpām tveicīgajā istabā, un viņa, raugoties uz mani lielām, pelēkām acīm. Es biju daudz garāks par savu skolotāju, izstīdzējis raksturīgi tīņa gadiem, un viņa, trausla un vasarīgi ģērbta, sēdēja un skatījās uz mani no apakšas. Tad viņas skatiens izkustējās un slīdēja lejup, pāri manam kreklam, vēl zemāk un apstājās tieši pie jostas. Es nekustējos, stāvēju sastindzis, likās, sirds ir apstājusies un es uz visu noraugos no malas. Viņa lēnām, bet mērķtiecīgi, pacēla savu roku no taustiņiem un piespieda to pie manas izspīlētās bikšu priekšas!

Tikai tagad es sapratu, kas mani nodevis!

Viņas skatiens dedzināja mani, es jutu nekontrolējamas bailes, paniku, bet paliku stīvs kā sasalis. Tikai skatījos uz viņu, uz viņas smalko seju, spīdīgajām lūpām, lielajām, melnajām skropstām. Un viņas roku, kas lēnām atvilka bikšu rāvējslēdzi un atbrīvoja manu piebriedušo locekli. Es neticēju tam, ko redzu, es neticēju tam, ko jutu, un tikai, kad viņas rokas to bija prasmīgi iztaisnojušas, un mans daikts pazuda viņas atvērtajā mutītē, es izgrūdu pārsteiguma un baudas kunkstu, aizvērdams acis un atgāzdams galvu atpakaļ. Karsta, maiga miesa cieši aptvēra mani, sakairinātie nervu gali nemierīgi trinās viņā un guva no tā baudu, es nekustējos, neelpoju, bet skatījos uz viņu, kā viņa viegli un nepiespiesti vadīja manu locekli sevī, ar dūrīti mērot centimetrus, un viņas galva nemanāmi kustējās turp un atpakaļ, kairinādama mani, liekot man vaidēt, taču es neuzdrīkstējos viņai pieskarties, rokas nolaidis gar sāniem, es tikai baudīju, vēroju viņu. Uzlikusi otru roku man uz dibena, viņa iespieda mani sev mutē dziļi, bet es vairs neapjautu, kas notiek, man trīcēja kājas, plaukstas bija nosvīdušas no uztraukuma, prāts nespēja aptvert to, ko redzēja acis… Lai mani iznīcinātu pilnībā, viņa ar brīvo roku noslidināja savas blūzes lencītes no pleciem, ļaudama apģērbam nokrist un atsegt tvirtās krūtis, kuras pirms brīža slepus biju apbrīnojis. Skatījos, kā piebriedušās krūtis šūpojās līdzi viņas ritmam, viņa kāpināja tempu, accelerando, jutu, ka lēnām saļimstu nevarībā viņas priekšā, cik spēju, turējos kājās, bet gribējās atspiesties ar rokām, turēties, jo no gurnu dziļumiem jutu kāpjam konvulsijas, vēl tikai sekunde un viņa mani uzvarēja, es aizžmiedzu acis, skaļi ievaidējos un beidzu, šļācu visu, cik bija, viņā, un viņa sūca mani un sūca, paturēdama sevī ik pilienu sēklas, glāstīdama manas olas, viņa iztukšoja mani kā apzināti, neatlaidīgi, ilgi …

Es saļimu uz klavierēm, nejauši nodārdinot bezsakarīgu zemo nošu kombināciju… Elsoju un mēģināju atgūties… Jutu, kā viņa sakārto manu bikšu priekšu… Pacēlu savu bezprātīgo skatienu uz viņu, lai redzētu, ka ne vaibsts nebija mainījies viņas sejā, blūze bija uzvilkta atpakaļ, mazliet izspūrušos matus viņa veikli pieglauda, un savā klusinātajā balsī vien noteica:
– Varam turpināt? Allegro appassionato, lūdzu!

Ctrl + N

Posted: Jūnijs 11, 2013 in Domu graudi
Tags: , , ,

Lietus

Smagas lietus lāses, kas sitas pret pievērto jumta logu, zibens baltums un tam sekojošs klusums, un tad spalgs krakšķis, kas kā nazis sašķeļ nakti…

Ziemā man visvairāk pietrūkst tieši lietus. Skaņa, kas nomierina, piedod pasaulei smaržu un piepilda telpu ar saturu.

Ir vasaras pats sākums, ko tā nesīs šogad? Neparedzētas tikšanās, jaunas uzdrošināšanās, veiksmi, baudu, pieredzi … noteikti!

Kā pērkona negaiss, kas atnāk, nikns un melns, dusmodamies, liekas, pats uz sevi, tas aiziet tālāk, nepaliek uz vietas, tāpat arī mēs un viss ap mums – kaut liekas tik īsts un sataustāms, jau pēc brīža viss ir tikai atmiņas, koda ieraksts smadzeņu šūnās. Un nāk vietā kaut kas cits.

Īsts ir tikai tas, kas ir tagad.

Es elpoju dzīvi, uzņemu sevī, uzkrāju, kaut kur dziļi zemapziņā pierakstu sīkumus, kas varbūt nekad tā arī nenoderēs, bet kas to lai zina … Kad taps kārtējais Stāsts, tam vajadzēs malkas, tam vajadzēs karstuma, svelmes un kaisles, un tad es likšu lietā uzkrāto. Pagaidām – lai jau, ir taču vasara, rītdiena solās pārsist vakardienu un apēst bez sāls, šodiena – Karaliene – pasmaida un lēnām izgaist …

Ctrl+S

Alt+F4

Kā es izvēlos sievieti

Posted: Novembris 20, 2012 in Mana pieredze
Tags: , ,

Sēžot Fabrikas restorānā pie kristāltīrām glāzēm vai gaidot Francijas metro, uz ielas, veikalos, autostāvvietās un skolā, it visur, kur ieraugu sievieti, nopētu to un vienā mirklī izlemju. Tas nekas, ka lēmumam nav jēgas, ar visām tāpat nav iespējams pārgulēt, bet šis vīrišķais gēns ir neapturams: novērtējumu iziet katra!

Ko tad es vērtēju? Ko vispār vīrietis novērtē sievietē vispirms?

Pirmais, laikam, ir vecums, tas ir raupjākais filtrs, viss, kas zem vai virs pieļaujamā, tiek atsijāts.

  • Pieņemsim, ka tev ir starp 20 un 25.

Augums. Lai tās būtu aprises ziemas kažokā vai pilnīgi atklātas kārtis pludmalē, vīrieša prāts izvērtē tevi kā fizisku būtni, ar svaru, augumu, platumu un augstumu. Nu labi, varbūt pārspīlēju. Nedaudz. Un arī katram mums kritēriji atšķiras, kaut vai aiz izsalkuma vai pašu apmēriem.

  • Pieņemsim, ka tu esi neliela auguma slaida brunete.

Sociālās šķiras, amata, pozīcijas novērtējums seko. Kas tu esi? Vai studente, kas dodas uz kojām, vai skolotāja, kas tikko pabeigusi Pedagogus, varbūt biroja administratore vai viesmīle Vecrīgas krogā, vai kāda biezā kuce, kas kalpo vienam mērķim?

  • Pieņemsim, ka tu esi friziere.

Viss iepriekšējais aizņem vien sekundes daļu, pus-skatienu, acu mirkli. Tu esi izturējusi pārbaudi, tiek raidīts otrs lāzera stars, kas tevi izanalizē jau pavisam konkrēti – seksam!

Kājas, mīļās sievietes, ir tik ārprātīgi svarīgi! Kaut iepriekš savos tekstos minēju, ka galvenais sievietē ir skaists dibens (un neatkāpjos no šī apgalvojuma), tomēr – ak, vai – cik bieži esmu pats sevi pieķēris tīksminoties par kādas slaidajām, garajām kājām! Vaicāju arī sev un citiem, kāpēc? Kas tur ir tāds, tik ļoti dzīvniecisks? Galīgās atbildes nav, iespējams, tā ir vieglāk, kad pienāc no aizmugures, pieliec sievieti, lai ieietu viņā, nav jāpakāpjas, jāsaliecas, viss sanāk tik dabiski …

Khm, atriežoties pie tēmas =) Labā ziņa ir tāda, ka pat redzot, ka tas ir māns (augsti papēži, piemeklēts apģērbs utt), es tik un tā uzķeros, daba ir stiprāka par prātu! Bet nav runa tikai par garumu (kaut gan arī), galvenais, lai kājas ir skaisti izceltas, slaidas, seksīgas. Tas ir sievietes stiprais ierocis!

  • Pieņemsim, ka tu esi Dievu dāvana, un tavas slaidās, garās kājas gaišās zeķubiksēs ietērptas, lepni un eleganti soļo man pretim.

Satraukti ieskatos tev sejā! Šis ir the moment of truth. Tas drīzāk ir iekšējs lūgums tiem pašiem Dieviem, lai tikai nesabojā šo potenciālu, šo iespēju un šo daili, lai jel tavi sejas vaibsti atbilst tavam lieliskajam tēlam, ko detalizēti izpētījušas manas smadzenes. Seja var apburt vai nogalināt. Iespējams, kāds var teikt, ka ir neitrāli, man nē: vai nu, vai nu.

  • Tu esi burvīga, smaidoša meitene ar brūnām acīm, īsiem matiem, asiem vaibstiem un plānām lūpām.

Manas 2 sekundes ir aiztecējušas. Tu esi pienākusi pavisam blakus, šķiet, varu ieelpot tava ķermeņa smaržu, pastiepties un pieskarties taviem nebēdnīgi plandošajiem svārciņiem, apskaut tievo vidukli un piekļaut sev. Uzsākt sarunu, iepazīt tavu raksturu, nacionalitāti, izglītību, intelektu, atrast tevī „odziņu”…  Iespējams, sekos daudzi mēģinājumi sagraut pirmo iespaidu, iespējams, tie izdosies, bet šoreiz, pieņemsim, ka esi latviski runājoša, tikko augstskolu pabeigusi jauniete no Vidzemes tālākā gala, esi ieradusies dzīvot Rīgā un izbaidi brīvību un vasaru, elpo dziļu krūti un esi lepna par savu jaunību un brīvību, ko tev dod tavs ķermenis, prāts un emocijas. Tu esi izturējusi pārbaudi!

Tā kaut kā.

„Krūtis!” kāds skaļi protestē. „Tu aizmirsi par pupiem!!!” Neaizmirsu. Esmu secinājis, ka tas tik tiešam ir sekundāri, kaut arī ne mazsvarīgi🙂 Ir jau vēl arī tā, ka citreiz pietiek ar vienu kvalitāti, lai samulsinātu un izsistu no sliedēm, tomēr līdz Galam ar to nepietiek. Vajag iziet pilnu Ceļu, kas, godīgi sakot, nemaz nav tik neiespējams, katram no mums tas savādāks, bet neizbēgams.

  • „Vai mēs esam pazīstami?” es tevi apturu ar neveiklu pickup.

 

Es tevi šonakt redzu šādu

Posted: Oktobris 22, 2012 in Erotiski stāsti
Tags: ,

Slaida, vēsa un atturīga savā stilā un uzvedībā, tumšas zeķes, kas nozūd taisnos, īsos, melnos svārkos, formāla melna žakete ar baltu blūzi, atpogātu, bet ne vaļīgu. Augsti, pārāk augsti papēži melnām spīdīgām kurpēm, mati – melni kā ogle, saņemti astē, skatiens nosvērts, nedaudz sastindzis un caururbjošs. Tevī ir divas krāsas: baltā un melnā un aukstā.

Tavi papēži skaļi sitas pa marmoru, daudzbalsīgi atbalsojoties tukšajās gaiteņu sienās.

Pie durvīm tevi gaida auto, melns jaguārs, kura nopulētā spārna atspulgā gaisma rotaļādamies izķēmo tavu slaido augumu, kad tu tuvojies. Tev atver durvis, tu, tāpat kā iepriekš skatoties nekurienē, saliecies un iekāp. Bez skaņas tas uzsāk gaitu.

Auto iebrauc zem zīmes, pie pašām ieejas durvīm, cilvēki, saposušies un intrigā satraukti, gaida savu kārtu. Tavi šaurie svārki ļauj tev izkāpt tikai pateicoties tavai izsmalcinātai elegancei, tu sakārto sevi un dodies uz durvīm blakus galvenajām, tās bez skaņas atveras, tu pazūdi tumsā.

Skatuve tumša kā piķis, tāpat arī melnie ar samtu apvilktie krēsli, tavs augums kā bezsvara ieslīgst krēslā, slaida un nekustīga, tu vēro notikumus sev priekšā.

Gaismas, tēli, skaļa mūzika nodārd pa visu plašo zāli. Cilvēki ovācijās, aplaudē, ceļas kājās. Arī tu, taču tikai, lai pagrieztos un dotos uz izejas pusi.

Auto, tumšās ielas, mirgojoši dzelteni luksofori, miers.

Pirms tilta tu izkāp. Klusi tvaikus izelpojot, tumšais auto tevi gaida nedaudz nostāk.

Soļi, klusināti upes šalkoņā, tevi ved tuvāk tiltam, dzeltenīgās laternas izgaismo ietvi, tukšu un vientuļu. Tu esi kā šī vieta laikā, tikpat salta un akmenī cirsta, tavas lūpas izstaro aukstumu, pirksti, tik slaidi, ka tavu pieskārienu nejūt. Tavas krūtis cilājas elpojot, slaidais asais zods augstprātīgi sasliets, tu vēro nakti.

Kaut kur tilta otrajā pusē pēkšņi izdziest gaisma, pārdeg nolietojies gaismeklis, tu apstājies. Liekas, ka apstājas arī tava sirds. Atkal klab tavi soļi, nesteidzīgi, nevērīgi, mērķtiecīgi.

Tilta pašā vidū jūs satiekaties. Negaidīti viņš metas tev virsū, melni svārki, kas sarauti augšup, skaņa, kad drēbes saburzās, viņš tevī, tu ar muguru pret tilta dzelzs margām atspiedusies, galvu atgāzusi, blāvajā gaismā tavās acīs ir bauda un izmisums, mute ir pavērta, tu elso viņa grūdienos, skrāpē viņa muguru, ļaudamās viņa loceklim sevī, tu piespiedies un atdodies, līdz tava maigā roka spēcīgi iegrābjas viņa matos, tu ievaidies kā valdīdamās un tad padodies, trīcēdama un kaislīgi norīdama ik sekundi savas baudas, kamēr viņš vēl turpina, līdz arī saļimst uz tevis …

Taču tava roka joprojām viņa matus satvērusi, spēcīgi un nenovēršami noliec viņa galvu uz sāniem, atsegdama viņa kaklu. Kluss šņāciens, un tavi ilkņi asi caururbj viņa dzīvības āderi, atdodot tev atpakaļ to, ko pirms mirkļa viņš bija saņēmis …

Pirmssākums

Posted: Oktobris 10, 2012 in Domu graudi
Tags: , ,

Saniezējās nagi kaut ko uzskricelēt nakts tumsā, klusumā un tajā dīvainajā enerģijas pieplūdumā, ko dod pusnakts…

Ar erotiskiem izdomājumiem, izskatās, esmu jūs pārsātinājis, tad nu nedaudz pārdomu par dzīvi, šoreiz – attiecību DNS kods, no pirmssākuma līdz beigām, no mana redzes viedokļa. Of course.

Visa sākumā ir tukšums. Vīrietis redz tukšumu un saka – te būs būt Sievietei! Un viņš iespringst un viņam paveicas, un viņam ir draudzene. Viņš apskata draudzeni un secina to par labu esam!

Tad sākas tas fantastiskais laiks, kad dzīve iekrāsojas LSD krāsās, katra minūte ir notikums, visa dzīve ir ilgas pēc Viņas un tikai pēc Viņas! Tu ar Viņu lepojies saviem draugiem, vizini savā mašīnā, izģērb savā gultā, aizved pie saviem vecākiem, kopā trakojat, iepazīstat viens otra draugus, DZERAT dzīvi lieliem malkiem, noreibuši viens no otra un pārāki par visu!

Šis straujas lidojums nedaudz pierimst, ieiet patīkamā rutīnas dzīvē, kad ar interesi vērojat, kā tas ir, ka viņa tev pagatavo brokastis, vai tu viņu apmierini tāpat vien, dienas vidū, mīkstā krēslā pie atvērtām balkona durvīm, karstam vasaras vējam glāstot kailos augumus. Jūs tik ļoti labi pazīstat viens otru, protat iepriecināt ar sīkumiem, kas otru dara traku, dienas skrien nemanot, tu un Viņa, rokās sadevušies, ejat pa dzīvi.

Taču attiecības nemēdz stāvēt uz vietas, kā viļņi jūrā, kas izzūd, ja apstājas, attiecības vienmēr ir kustībā, vienmēr tiecas uz ko vairāk. RIMI iepirkumu maisiņi, vakars pie hokeja, Jaungads jau pazīstamu draugu lokā. Esat pieraduši viens pie otra, vairs skatieni nepārmijas tik bieži, vairs flirts nav katrā otrajā teikumā. Sekss ir kā maize brokastīs un kā ūdens uz saldumiem, dzīve rimstas, bet prāts to negrib atzīt. Sākas eksperimentu laiks! Lieliski, ja šajā laikā tu tiksi pie seksa trijatā, varbūt arī anālais sekss vai citas maziņas izvirtības, uzticība ir augsta, prāti un ķermeņi jauni, drosme nobriedusi, un kopā nav bail lēkt!

Paiet laiks, un viss mainās. Ko tālāk? Kredīts, mājoklis, mašīna, kāzas, bērni, vasarnīca, hobiji… Jūs esat blakus un viens bez otra nevarat, bet kaut kas iekšā ir pierimis. Kaut kas ir nostājies savās vietās tik stabili, ka vairs neizkustināsi; ir labi, nē, nav slikti, nav arī lieliski, ir labi, ļoti labi, diezgan labi, okej. Ir drošība, mājas un vienmēr uzticams cilvēks. Bet kaut kas tomēr sāk pazust … kas?

Tad kādā saviesīgā vakarā ar tevi nejauši uzsāk sarunu kāda meitene no jūsu kompānijas, tu viņu pat iepriekš nepamanīji, joks, smaids, vīns, viņa tev blakus, vaļīga un sasārtusi, viņa nejauši pieskaras tavai rokai …

Šis mirklis caurstrāvo tevi visu!

Katrs no mums vienmēr nokļūst šādā mirklī. Un vienmēr padodas, agrāk vai vēlāk, savā prātā, dziļi sevī, padodas un izbauda grēcīgo sajūtu. Kā augstsprieguma elektrodi, kas iedarbina mirušu sirdi, šāds pieskāriens pamodina kaut ko aizmigušu, atveras iekšējas mazas durtiņas, tur vēl neko neredz, bet ir sajūta, ka aiz tām stāv tā pirmatnējā un ne ar ko neaizstājamā dzīve, kurā pasaule atkal griežas straujā dejā, aizraujot visu sev līdz, samainot debesis ar zemi, kad gravitācijas centrs atkal ir Viņa.

Sekunde, tu noskurinies, pasmaidi, piecelies un aizej. Bet rēta tevī ir uzplēsta. Un tā vairs nesadzīst.

Kas tālāk, jūs prasīsiet? Tālāk katram savs ceļš ejams, var pretoties kārdinājumam vai tam ļauties, pie tam notikt tas notiks ar katru, gan sievieti, gan vīrieti agrāk vai vēlāk. Mums katram šķitīs, ka mēs neesam kā citi, ka mēs atradīsim Savu Ceļu, un lai jau tā būtu, man gan ir nedaudz citas domas … Lai vai kas tas būtu, ko jūs darīsiet savā dzīvē – karjera un bizness, ģimene, bērni, Tibetas plato vai dzīve Kambodžā, tā būs tikai bēgšana no tā vienīgā mirkļa, ko sajutāt toreiz, sēžot uz ādas dīvāna kopā ar svešinieka pieskārienu. Dziļi dvēselē smeldze nerims, tā var tikt pieklusināta, tai aizbāzta mute, bet fakts, ka tur, ārā ir tā vienīgā un īpašā Pirmssākuma sajūta, to jūs sev nespēsiet noliegt samelojot.

Mikrorajona romance

Posted: Septembris 28, 2012 in Erotiski stāsti
Tags:

– Bļad, pizdjec, tā nažraļis vakar, es, bļad, litru, izkodu, viens pats, bļa-

– Da nē, otvčaju, nahuj man dirst, jā, aizgājām, bļa, vēl pakaļ –

– Tak, kur parasti, bļa, baņkā, nuja, nuja, tepat rajonā, nahuj bļa, te, bļad, paļubomu vislabāk, prikiņ, pa 7ls stundā atdeva koriš, zajabis bļa-

– Xaxa, bez bazara, bija tjolkas, neticēsi, izpisu vienu, athujāriju pa polnoj-

– Nu nahuj man tev dirst, bļa, kas man no tā, tu klausies, pidar-

– Karoč, kompaška, kas parasti, bet skatos, čiksas jaunas, jebal bļa, nu zajabis, es tā padomāju, bļa, nav rajonā redzētas, družkas karoč Marinkai, nu pohuj, kodām, tur, tanci obņemanci, pirtī Koļāns jebanulsa, xa-xa-xa, ar seju, bļa, pret ogorodku, asinis, bļa, jāslauka bija, ržu nemogu  –

– Da ņe, vso pizdata viņam, būs dzīvotājs, nu vo, par šalavām karoče stāstu bļa, viss kā bija-

– Nažraļis visi v umat, bļa, nu kā parasti, duras arī jau nekādas, hujzin, cik jau laiks bija, pohodu beidzās bankets, Saša jau papizdel mājās, palikām mēs ar Koļu un Janku, jā, jā, tas ar behu, nu un meitenes, Koļa, bļad, ar visu sasito rilu līda bučoties, da tur visiem reaļna pohuj jau bija-

– Es, tipa, eu, sīkā, davaj ejam vēl pirtī gališom, tipa, xaxa, viņa kaut ko pizdanula, da labi, es saku, če te, žēl bļa, nu neko, viņa tipa pohuj ejam, karoče nosūcu viņu, zaibis, pupi tādi mīksti, lieli, es karoč novilku ļifonu, bļāā, vienkārši uļot, sūkāju pupus, kamēr mēs pirtī divatā, viss, man jau huj kolom, es davaj velc tipa nost biksiņas, viņa sučka sāka kaut ko koļīties, tipa bļa nevaru es tā, es bļa ahujel, ko man tagad darīt, bļa, ne?-

– Jā, es arī tā teicu, pohuj, tak visi v hlam piedzērušies, bļa, viņa nē, es saku, nu davaj aizejam pie manis, ejam nahuj, partji tāpat jau viss beidzies. Paņemsim Dimantā 0.5, man tur dod, viņa nu tipa ša ar družkām parunās, bļa, tipa izdomās, nu zaibis, es karoč apģērbos, man pohuj, lai Janka padomā tur visu aiztaisīt, karoč vilkāmies pie manis, nahuj, matuška gulēja jau, pohuj iegājām pie manis istabā, uzliku muzu, šī ar družku atnāca, dividišku palaidām, nu karoče bļa, izhujarījām 0.5, es jau, bļa, nekakoi, karoče līdu virsū, družka pazuda hujznaet kur, man karoče pohuj, nu, bļa, viņa tāda maziņa sučka, pupi lieli, man pohodu stojaks nenogāja, bļa, visu vakaru, nu jā, noģērbu mazo, da huj zin, Ļena, tipa togo, nu pohuj, karoče, viņa kājas iepleta, acis ciet, domāju moš guļ, bļa, prikiņ, aizmigušu jebatj, nē viņa kaut ko tur davaj, tipa, netormozi, a ko man, bļā, tik silta pizda un slapja, es ahujel, bļa, nu es tev otvečaju zajabisj viņa jebalas, turpat uz paklāja hujāriju, tak pohodu viņai patika bļa, pati pagriezās ar aizmuguri, a če bļa, man tik podavaj, es nah zasunulsa, bļa, nu jebal, beigt nevarēju dahuja ilgi, xaxa, nu huļi, litru izkodu, es tev otvečaju, viņa tāda visa smaržīga pēc baņas, hotj apēst, nu bļa mēs tur stundu kak miņimum dručiļis, popka apaļa, krasaveca vispār visa  –

– Pohuj uz rizinu, viņa narmaļnā izskatijās, na tabļetkah, karoče končil viņā viss bļa tāds,AAA, viņa arī kaut ko tur tipa zajabisj, viņai visa peža, bļa, spermā, es tāds jau guļu, tipa pizduj mazgāties, duša pa koridoru, ielīdu gultā un atrubs pilns

– Xaxa, nē, negopnula mani, no rīta, bļa, guļ princessa, nu huļi, es tev teikšu, zajabisj tjolka, pavilku segu nost un, bļa, karoče, nebija jānobaidās, žopka tāda, pat mabilā sfotkal, nu čista sev, bļa, viņa karoče guļ, nu a ko man atkal tikai padod variantu, nu karoče, es bļa, pirkstu viņai zasunul, bļa, viņa aš palecās, xa xa, jebal, domāju gan, šitā no rīta, bļa, nehuja, gulēja smirņiņka un visa slapja, es ar pirkstu un tad trahnul, tāpat ari no augšas beidzu viņai popkā, tā vkaif no rīta pajebatsa, suka vienīgi bļa matuška bija jau pamodusies, nu pohuj, pohodu domāju uzzvanīt Ļenai šodien arī, moška aizbraukt šašliku uzcept, kā tev našot šodienu, ir plāni, saļaru ieliešu, davaj, pognaļi?