Allegro Appassionato

Posted: Jūnijs 26, 2013 in Erotiski stāsti
Tags: ,

pianoTajos vakaros es savu māti ienīdu. Ienīdu viņas apņēmību, neatlaidību un stulbo maksātspēju, lai katru otrdienu un ceturtdienu pie manis nāktu un mani mācītu klavierspēli. Nē, nepārprotiet, man nav nekas pret klavierēm, es ticu, ka ar to var tikt pie kaudzes naudas un meitenēm patīk, bet tas NAV priekš manis.

Durvju zvans nošķindēja ar pretīgu precizitāti, bez 4 minūtēm 7 vakarā. Ienāca mana skolotāja, eleganti izkāpa no laiviņkurpēm, sasveicinoties. Es neko neatbildēju, domāju, mana fizionomija izteica visu, aizlidinājis tv pulti dīvānā, devos uz otru istabu pie sava moku rīka. Stunda, tikai stunda, es sevi klusi mierināju. Un varēsi paskatīties uz viņas pupiem, moš’ šodien paveiksies!

Tas mazais prieciņš, ko sev atļāvos starp solfedžo mācībām un trulas akordu trinkšķināšanas, bija izpētīt savu skolotāju. Diez viņai ir džeks? Ar šiem saviem slaidajiem pirkstiem viņa aiztiek viņa locekli, izģērbjas, ļauj viņam beigt sevī? Notrīsēju iekšējā priekā, ka viņa pat nenojauš, kur lidinās manas domas.

Viņa izklāja nošu izdrukas uz nelielā žurnālu galdiņa, paskaidrojot savu šīvakara izvēli. Māju ar galvu, cenzdamies koncentrēt domas uz notīm.
– Šo nospēlēsi DO mažorā, staccato – viņa klusām dudināja, it kā sakāmo adresētu pati sev.

Un apmēram tā arī bija. Paņēmis nošu lapas rokās, neviļus tās sažņaudzu, bet saņēmos, galu galā šis skaņdarbs bija mazākais no ļaunumiem viņas kolekcijā.

Diez cik viņai gadu, pie sevis prātoju, un kādā krāsā ir viņas apakšbiksītes? Pie sevis ieķiķinājos no savām nerātnajām domām, nokrekšķējos, atvēru klavieru vāku un centos pārslēgties uz mūziku.

Protams, ka nekas man nesanāca, centos atkal un atkal, bet šovakar nespēju domāt ne par ko citu, kā par viņas pupiem. Zināju, ka pēc brīža viņa apsēdīsies manā vietā, norādot uz kļūdām un dodot jaunu uzdevumu vingrinājumam.

Tā arī notika, mirkli pastāvējusi blakus, viņa apsēdās manā vietā. Knapi valdīju prieku, kad, nostādamies viņai blakus, varēju ielūrēt aiz blūzītes. OMG OMG,  tas bija noticis! Šodien viņa bija bez krūštura! Notrīcēju, kaunīgi novērsis acis uz sienas pusi, bet tūlīt pat bija atpakaļ. Spicas kā saldējuma konusi, apaļas un tādas, ka man pirksti neviļus savilkās dūrē, noriju siekalas, neko nespēju sev padarīt, trīcēju kā apšu lapa, sekodams viņas ķermeņa kustībai, kad viņa mūzikas ritmā saliecās uz priekšu vai atkal iztaisnojās.

Viņa paskatījās uz augšu, man acīs, un mani pieķēra. Viņas tievie pirksti apstājās uz melnbaltajiem taustiņiem, iestājās klusums, skanot tikai mūsu elpām tveicīgajā istabā, un viņa, raugoties uz mani lielām, pelēkām acīm. Es biju daudz garāks par savu skolotāju, izstīdzējis raksturīgi tīņa gadiem, un viņa, trausla un vasarīgi ģērbta, sēdēja un skatījās uz mani no apakšas. Tad viņas skatiens izkustējās un slīdēja lejup, pāri manam kreklam, vēl zemāk un apstājās tieši pie jostas. Es nekustējos, stāvēju sastindzis, likās, sirds ir apstājusies un es uz visu noraugos no malas. Viņa lēnām, bet mērķtiecīgi, pacēla savu roku no taustiņiem un piespieda to pie manas izspīlētās bikšu priekšas!

Tikai tagad es sapratu, kas mani nodevis!

Viņas skatiens dedzināja mani, es jutu nekontrolējamas bailes, paniku, bet paliku stīvs kā sasalis. Tikai skatījos uz viņu, uz viņas smalko seju, spīdīgajām lūpām, lielajām, melnajām skropstām. Un viņas roku, kas lēnām atvilka bikšu rāvējslēdzi un atbrīvoja manu piebriedušo locekli. Es neticēju tam, ko redzu, es neticēju tam, ko jutu, un tikai, kad viņas rokas to bija prasmīgi iztaisnojušas, un mans daikts pazuda viņas atvērtajā mutītē, es izgrūdu pārsteiguma un baudas kunkstu, aizvērdams acis un atgāzdams galvu atpakaļ. Karsta, maiga miesa cieši aptvēra mani, sakairinātie nervu gali nemierīgi trinās viņā un guva no tā baudu, es nekustējos, neelpoju, bet skatījos uz viņu, kā viņa viegli un nepiespiesti vadīja manu locekli sevī, ar dūrīti mērot centimetrus, un viņas galva nemanāmi kustējās turp un atpakaļ, kairinādama mani, liekot man vaidēt, taču es neuzdrīkstējos viņai pieskarties, rokas nolaidis gar sāniem, es tikai baudīju, vēroju viņu. Uzlikusi otru roku man uz dibena, viņa iespieda mani sev mutē dziļi, bet es vairs neapjautu, kas notiek, man trīcēja kājas, plaukstas bija nosvīdušas no uztraukuma, prāts nespēja aptvert to, ko redzēja acis… Lai mani iznīcinātu pilnībā, viņa ar brīvo roku noslidināja savas blūzes lencītes no pleciem, ļaudama apģērbam nokrist un atsegt tvirtās krūtis, kuras pirms brīža slepus biju apbrīnojis. Skatījos, kā piebriedušās krūtis šūpojās līdzi viņas ritmam, viņa kāpināja tempu, accelerando, jutu, ka lēnām saļimstu nevarībā viņas priekšā, cik spēju, turējos kājās, bet gribējās atspiesties ar rokām, turēties, jo no gurnu dziļumiem jutu kāpjam konvulsijas, vēl tikai sekunde un viņa mani uzvarēja, es aizžmiedzu acis, skaļi ievaidējos un beidzu, šļācu visu, cik bija, viņā, un viņa sūca mani un sūca, paturēdama sevī ik pilienu sēklas, glāstīdama manas olas, viņa iztukšoja mani kā apzināti, neatlaidīgi, ilgi …

Es saļimu uz klavierēm, nejauši nodārdinot bezsakarīgu zemo nošu kombināciju… Elsoju un mēģināju atgūties… Jutu, kā viņa sakārto manu bikšu priekšu… Pacēlu savu bezprātīgo skatienu uz viņu, lai redzētu, ka ne vaibsts nebija mainījies viņas sejā, blūze bija uzvilkta atpakaļ, mazliet izspūrušos matus viņa veikli pieglauda, un savā klusinātajā balsī vien noteica:
– Varam turpināt? Allegro appassionato, lūdzu!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s