Es tevi šonakt redzu šādu

Posted: Oktobris 22, 2012 in Erotiski stāsti
Tags: ,

Slaida, vēsa un atturīga savā stilā un uzvedībā, tumšas zeķes, kas nozūd taisnos, īsos, melnos svārkos, formāla melna žakete ar baltu blūzi, atpogātu, bet ne vaļīgu. Augsti, pārāk augsti papēži melnām spīdīgām kurpēm, mati – melni kā ogle, saņemti astē, skatiens nosvērts, nedaudz sastindzis un caururbjošs. Tevī ir divas krāsas: baltā un melnā un aukstā.

Tavi papēži skaļi sitas pa marmoru, daudzbalsīgi atbalsojoties tukšajās gaiteņu sienās.

Pie durvīm tevi gaida auto, melns jaguārs, kura nopulētā spārna atspulgā gaisma rotaļādamies izķēmo tavu slaido augumu, kad tu tuvojies. Tev atver durvis, tu, tāpat kā iepriekš skatoties nekurienē, saliecies un iekāp. Bez skaņas tas uzsāk gaitu.

Auto iebrauc zem zīmes, pie pašām ieejas durvīm, cilvēki, saposušies un intrigā satraukti, gaida savu kārtu. Tavi šaurie svārki ļauj tev izkāpt tikai pateicoties tavai izsmalcinātai elegancei, tu sakārto sevi un dodies uz durvīm blakus galvenajām, tās bez skaņas atveras, tu pazūdi tumsā.

Skatuve tumša kā piķis, tāpat arī melnie ar samtu apvilktie krēsli, tavs augums kā bezsvara ieslīgst krēslā, slaida un nekustīga, tu vēro notikumus sev priekšā.

Gaismas, tēli, skaļa mūzika nodārd pa visu plašo zāli. Cilvēki ovācijās, aplaudē, ceļas kājās. Arī tu, taču tikai, lai pagrieztos un dotos uz izejas pusi.

Auto, tumšās ielas, mirgojoši dzelteni luksofori, miers.

Pirms tilta tu izkāp. Klusi tvaikus izelpojot, tumšais auto tevi gaida nedaudz nostāk.

Soļi, klusināti upes šalkoņā, tevi ved tuvāk tiltam, dzeltenīgās laternas izgaismo ietvi, tukšu un vientuļu. Tu esi kā šī vieta laikā, tikpat salta un akmenī cirsta, tavas lūpas izstaro aukstumu, pirksti, tik slaidi, ka tavu pieskārienu nejūt. Tavas krūtis cilājas elpojot, slaidais asais zods augstprātīgi sasliets, tu vēro nakti.

Kaut kur tilta otrajā pusē pēkšņi izdziest gaisma, pārdeg nolietojies gaismeklis, tu apstājies. Liekas, ka apstājas arī tava sirds. Atkal klab tavi soļi, nesteidzīgi, nevērīgi, mērķtiecīgi.

Tilta pašā vidū jūs satiekaties. Negaidīti viņš metas tev virsū, melni svārki, kas sarauti augšup, skaņa, kad drēbes saburzās, viņš tevī, tu ar muguru pret tilta dzelzs margām atspiedusies, galvu atgāzusi, blāvajā gaismā tavās acīs ir bauda un izmisums, mute ir pavērta, tu elso viņa grūdienos, skrāpē viņa muguru, ļaudamās viņa loceklim sevī, tu piespiedies un atdodies, līdz tava maigā roka spēcīgi iegrābjas viņa matos, tu ievaidies kā valdīdamās un tad padodies, trīcēdama un kaislīgi norīdama ik sekundi savas baudas, kamēr viņš vēl turpina, līdz arī saļimst uz tevis …

Taču tava roka joprojām viņa matus satvērusi, spēcīgi un nenovēršami noliec viņa galvu uz sāniem, atsegdama viņa kaklu. Kluss šņāciens, un tavi ilkņi asi caururbj viņa dzīvības āderi, atdodot tev atpakaļ to, ko pirms mirkļa viņš bija saņēmis …

Komentāri

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s