Pirmssākums

Posted: Oktobris 10, 2012 in Domu graudi
Tags: , ,

Saniezējās nagi kaut ko uzskricelēt nakts tumsā, klusumā un tajā dīvainajā enerģijas pieplūdumā, ko dod pusnakts…

Ar erotiskiem izdomājumiem, izskatās, esmu jūs pārsātinājis, tad nu nedaudz pārdomu par dzīvi, šoreiz – attiecību DNS kods, no pirmssākuma līdz beigām, no mana redzes viedokļa. Of course.

Visa sākumā ir tukšums. Vīrietis redz tukšumu un saka – te būs būt Sievietei! Un viņš iespringst un viņam paveicas, un viņam ir draudzene. Viņš apskata draudzeni un secina to par labu esam!

Tad sākas tas fantastiskais laiks, kad dzīve iekrāsojas LSD krāsās, katra minūte ir notikums, visa dzīve ir ilgas pēc Viņas un tikai pēc Viņas! Tu ar Viņu lepojies saviem draugiem, vizini savā mašīnā, izģērb savā gultā, aizved pie saviem vecākiem, kopā trakojat, iepazīstat viens otra draugus, DZERAT dzīvi lieliem malkiem, noreibuši viens no otra un pārāki par visu!

Šis straujas lidojums nedaudz pierimst, ieiet patīkamā rutīnas dzīvē, kad ar interesi vērojat, kā tas ir, ka viņa tev pagatavo brokastis, vai tu viņu apmierini tāpat vien, dienas vidū, mīkstā krēslā pie atvērtām balkona durvīm, karstam vasaras vējam glāstot kailos augumus. Jūs tik ļoti labi pazīstat viens otru, protat iepriecināt ar sīkumiem, kas otru dara traku, dienas skrien nemanot, tu un Viņa, rokās sadevušies, ejat pa dzīvi.

Taču attiecības nemēdz stāvēt uz vietas, kā viļņi jūrā, kas izzūd, ja apstājas, attiecības vienmēr ir kustībā, vienmēr tiecas uz ko vairāk. RIMI iepirkumu maisiņi, vakars pie hokeja, Jaungads jau pazīstamu draugu lokā. Esat pieraduši viens pie otra, vairs skatieni nepārmijas tik bieži, vairs flirts nav katrā otrajā teikumā. Sekss ir kā maize brokastīs un kā ūdens uz saldumiem, dzīve rimstas, bet prāts to negrib atzīt. Sākas eksperimentu laiks! Lieliski, ja šajā laikā tu tiksi pie seksa trijatā, varbūt arī anālais sekss vai citas maziņas izvirtības, uzticība ir augsta, prāti un ķermeņi jauni, drosme nobriedusi, un kopā nav bail lēkt!

Paiet laiks, un viss mainās. Ko tālāk? Kredīts, mājoklis, mašīna, kāzas, bērni, vasarnīca, hobiji… Jūs esat blakus un viens bez otra nevarat, bet kaut kas iekšā ir pierimis. Kaut kas ir nostājies savās vietās tik stabili, ka vairs neizkustināsi; ir labi, nē, nav slikti, nav arī lieliski, ir labi, ļoti labi, diezgan labi, okej. Ir drošība, mājas un vienmēr uzticams cilvēks. Bet kaut kas tomēr sāk pazust … kas?

Tad kādā saviesīgā vakarā ar tevi nejauši uzsāk sarunu kāda meitene no jūsu kompānijas, tu viņu pat iepriekš nepamanīji, joks, smaids, vīns, viņa tev blakus, vaļīga un sasārtusi, viņa nejauši pieskaras tavai rokai …

Šis mirklis caurstrāvo tevi visu!

Katrs no mums vienmēr nokļūst šādā mirklī. Un vienmēr padodas, agrāk vai vēlāk, savā prātā, dziļi sevī, padodas un izbauda grēcīgo sajūtu. Kā augstsprieguma elektrodi, kas iedarbina mirušu sirdi, šāds pieskāriens pamodina kaut ko aizmigušu, atveras iekšējas mazas durtiņas, tur vēl neko neredz, bet ir sajūta, ka aiz tām stāv tā pirmatnējā un ne ar ko neaizstājamā dzīve, kurā pasaule atkal griežas straujā dejā, aizraujot visu sev līdz, samainot debesis ar zemi, kad gravitācijas centrs atkal ir Viņa.

Sekunde, tu noskurinies, pasmaidi, piecelies un aizej. Bet rēta tevī ir uzplēsta. Un tā vairs nesadzīst.

Kas tālāk, jūs prasīsiet? Tālāk katram savs ceļš ejams, var pretoties kārdinājumam vai tam ļauties, pie tam notikt tas notiks ar katru, gan sievieti, gan vīrieti agrāk vai vēlāk. Mums katram šķitīs, ka mēs neesam kā citi, ka mēs atradīsim Savu Ceļu, un lai jau tā būtu, man gan ir nedaudz citas domas … Lai vai kas tas būtu, ko jūs darīsiet savā dzīvē – karjera un bizness, ģimene, bērni, Tibetas plato vai dzīve Kambodžā, tā būs tikai bēgšana no tā vienīgā mirkļa, ko sajutāt toreiz, sēžot uz ādas dīvāna kopā ar svešinieka pieskārienu. Dziļi dvēselē smeldze nerims, tā var tikt pieklusināta, tai aizbāzta mute, bet fakts, ka tur, ārā ir tā vienīgā un īpašā Pirmssākuma sajūta, to jūs sev nespēsiet noliegt samelojot.

Komentāri
  1. Laura says:

    Lieliski aprakstits, un tada patiesiba mana uztvere! Tikai ka lai tiek pari tam

  2. gulbjuaicis says:

    labak jau padoties

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s