Pieķertie

Viņa savu darbu bija izdarījusi. Kartē uzkrātās fotogrāfijas sniegs klientam detalizētu stāstījumu par to, kur bijusi un ko darījusi neuzticīgā sieva. Līguma nosacījumi izpildīti, tagad tikai atpakaļ uz biroju atlasīt svarīgākās bildes, nedaudz apstradāt labākam galarezultātam, un apsolīta nauda kabatā. Garlaikota viņa atgūlās pusnolaistajā mašīnas sēdeklī. Šī sajūta vienmēr viņu pārņēma pēc darba paveikšanas: kārtējā mīkla atrisināta, uzdevumam atrasta atbilde, gandarījums par paveikto un arī nedaudz tukšuma sajūta kā pēc interesantas izlasītas grāmatas. Grozot Canon apaļo slēdzi, viņa izskrēja cauri pēdējās dienas bildēm. RAW formāta bildes lādējās lēni, kamera nebija no jaunākajām, viņa sakrustoja kājas kā uz ilgāku palikšanu, mašīnas atvērtais logs ļāva vārgai vēja dvesmai vēsināt saulē uzkarsušo auto salonu. Vasaras dienas pašā karstumā viņa bija ģērbusies vieglos baltos svārkos un blūzītē, zinot, ka neviens viņu mašīnā neredzēs, viņa nedaudz nepiedienīgi ieplēta kajas, ļaujot vēsmai glāstīt gurnus no iekšpuses, zemapziņā raisot tīkamas trīsas. Viens kadrs, nākošais. Viņa pasmaidīja. Sieva noķerta kāpjam savā auto, īsie bruncīši piekļāvušies dupsim, slaidās kājas graciozi ieliektas pirms iesēšanās. Kaut kas lika viņai aizkavēties pie šī kadra, pietuvināt detaļas, pārlūkot sievieti pilnā augumā. Mulsi smaidīja viņa, nu jau klusi pie sevis. Ar pirkstu viņa novilka pār LCD ekrānā redzamās sievietes kāju slaido līniju, uzsita ar gaiši lakoto nadziņu pa ekrānu un izslēdza kameru. Laiks doties.

Vakars pienāca tikpat sutīgs kā diena, vienīgi saules stari vairs nededzināja sakarsētās ietves un ūdens izslāpušos kokus. Viņa sēdēja savā biroja krēslā, uz platā galda nevērīgi izsvaidītas personīgas mantas, sajaukušās ar darbam paredzētājām, portatīvais dators, foto kartes. Lielais logs atvērts līdz galam, sešpadsmit stāvus zemāk joprojām nerimstoša pilsētas rosība, galvā patīkams nogurums un padarīta darba sajūta. Viņa gāja cauri visām bildēm no paša uzdevuma saņemšanas sākuma. Te sieva nesteidzīgi iepērkas molā, dodas iznomāt auto, daudz tehnisku detaļu, māju numuri, ielu nosaukumi, čeki, uzvārdi. Sekošana aizņēma pāris nedēļas, bilžu uzkrājies ļoti daudz. Tā būs gara nakts, viņa saprata. Lūk, atslēgas kadrs, kur redzami viņi abi. Slaids, tumsnējs vīrietis, krūšu muskuļi spiežas cauri plānajam polo kreklam, uz rokas dārgs pulkstenis. Viņi pat nepieskārās viens otram, bet detektīves pieredzējušai acij nebija šaubu, kādi ir viņu nolūki. Kafejnīca ārpus pilsētas, sieviete īsā kleitā, saldējums, kas kūst ātrāk nekā to var apēst. Viena bilde uz brīdi piesaistīja viņas uzmanību, sākumā pat īsti nesapratusi, viņa apstajās pie šī foto ilgak nekā pie citiem. Nemanāma kustība ar pirkstu un bilde pietuvināta. Viņa ieķiķinājās. Zemais rakurss, viņai pašai nezinot, bija iemūžinajis kadru, kur neuzticīga sieva redzama bez apakšveļas. Vasarīgi baltais āra kafejnīcas krēsls, uz kura viņa sēdēja, kleitiņa, kas pagriežoties pret oficiantu bija pavilkusies uz augšu, un, jā, kailums, tik nemanāms, tomēr nepārprotams. Pārspīlēti paužot savu pārsteigumu, detektīve jau grasījās pāriet uz nākošo foto, bet kautkas viņu apturēja. Pašai neizprotama interese viņu sasaistīja, velreiz pievērsusies fotogrāfijai, sieviete kautrīgi atgriezās pie nejauši noķertā skata, klik, pielabots baltā balanss, klik, asums, pirksti pašplūsmā darbojās ap fotografiju, padarīdami to detalizētaku. Patīkams uzbudinājums viņu pārņēma, sākuma pat nepamanījusi, viņa saspieda kopā kājas, dodama neapzinātu signālu savam ķermenim. Kaut kāda ķīmija ieplūda viņas asinīs, elpa uz brīdi kļuva straujāka, viņa sastinga, tikai uz brīdi, bet acis kāri tvēra ekrānā redzamo, nepiedienīgo, bet tik ļoti dabisko, kā sevi valdīdama, viņa noslidināja rokas sev klēpī, piespieda kleitu starp kājām un atgāzās krēslā… Dīvaini. Viņa centās saprast savas sajūtas, apvaldīt kaunu pašai no sevis,un tas prasīja tikai mirkli, mazliet iepletusi kājas, viņa ļāva rokām paslīdēt zem baltajiem svārciņiem, palīst zem apakšbiksīšu gumijotās malas, sajust roku vēsumu uz sava ķermeņa, tādu satraucošu brīvību, kad biksītes pavilktas uz leju, viņa pieskārās sev tā, kā viņai tas visvairāk patika. Pirksti kļuva mikli, kad tie lēnām sasķēla viņas sievišķību, viņa klusi ievaidējās. Visa dienas tveice un saspringums bija izgaisis kā vēja pūsta balta pienenes pūka, tikai atslābums un maigas fantāzijas pārņēma viņas ķermeni un prātu. Iedomājoties citas sievietes kailumu.

Iedūcās telefons. Viņa satrūkās, vēl brīdi cerot, ka tikai izlicies, bet vibrējošais ļaunums riņķoja pa galdu, pārtraukdams viņas sapņus. Klusuma režīms bija vienīgais, kādu viņa jelkad lietoja savā viedtālrunī. Zvanīja klients. Sekunde, divas, trīs, kāpēc viņa vēl neatbildēja? Četras, nepieklājigi piecas, aizdomīgi sešas, riskanti septiņas. Klusums. Klients nemīlēja gaidīt. SMS pienāca kā loģisks turpinājums. „Kādi rezultāti?”. Viņa uz brīdi apstājās, domas galvā šaudījās kā bišu spiets. „Man vēl vajag divas dienas” viņa veikli rakstīja un pati sev skaļi prasīja, kāpec divas dienas, jau rīt visas fotogrāfijas var atdot, sievieti nodot un paņemt pāris dienas brīvas. SMS nosūtīta veiksmīgi. Nevērīgi nometusi telefonu uz galda, viņa atlaidās krēslā. Kaut kas vēl šķita nepabeigts.

Nākoša diena sākās kā vien vislabāk var iesākties karstas vasaras diena – ar pamatīgu lietusgāzi, ar ko lepotos pat Dienvidamerikas tropu meži. Šādas dienas bija viņas mīļākās, izklaide, ko viņai sagādāja skrienošie, peļķēm un krītošo lietuslāšu aplietie cilveki, bija viņas profesijas saldais ēdiens. Iemācījusies fotografēt no auto nepamanīta, viņas privātajā kolekcijā bija patiešām labi noķerti mirkļi, gan neveikli portreti, gan pilsētvidi raksturojoši reportāžas kadri. Taču šodien tam nebija laika. Pēc plāna bija zināms, ka viņi satiksies pie viņas pēc mēģinājuma, viņa dejoja. Jau vairākas dienas detektīve bija stradājusi pie iespējas redzēt, kas notiek ģērbtuvēs, jo saprast, kas tur notiek, nebija sarezģīti. Par nelielu, bet godīgu atalgojumu, viņa bija tikusi pie vīriešu gērbtuvju atslēgam, vecā teātra ēkas starpsienas nebija nopietns sķērslis, lai ar izdomu un labu optiku tiktu pie kārotā. Deju mēģinājumi beidzās pēcpusdienā, pagaidījusi, kamēr atbrīvojas vīriešu ģerbtuve, viņa veikli ieņēma savu pozīciju, nosēdusies uz krēsla un sagatavojusi savu jūtīgāko stiklu komplektu, viņa gaidīja.

Meitenes aiz sienas nesteidzās kā vīri, vēl ilgāk kā stundu bija dzirdamas balsis, gērbtuves pilnas ar puskailu dejotāju augumiem, bet detektīvi tas viss neinteresēja. Viņa bija šeit viena konkrēta mērķa vadīta.  Pieķert abus nozieguma vietā. Noklaudzeja durvis un balsis aiz sienas apklusa. Viņa zināja, ka kāda tur tomēr ir, un nekļūdijās, pēc brīža klusināti pavērās durvis, un kāds ienāca. Ir laiks! Pakāpusies uz krēsla, viņa lēnām atbīdija tumšo audumu, kas sedza caurumu sienā. Čuksti no blakus telpas kļuva daudz izteiktāki, viņa saklausīja dažus vārdus, taču tie pazuda norauti, pazuda skūpstu muklājā, viegls atsitiens pret sienu, un viņa sajuta, ka starp abiem mīlniekiem un viņu ir tikai pārdesmi centimetru koka un kaļķu sienas, savāda sajūta izskrēja cauri detektīves augumam, drebulis, kaut aŗī telpā joprojām bija karsti no dušas tvaikiem un sasvīdušajiem dejotāju ķermeņiem.

Pakāpusies augstāk, viņa beidzot noriskēja un ielūkojās blakustelpā.

Lūdz pusei kaila, sieviete bija atpiedusies pret sienu turpat pie pašas izsekotājas skatiena, vīrietis, noslīdzis pie sievietes kājām, kaislīgi skūpstīja tās, daudz augstāk par ceļiem, viņa seja pazudusi sievietes kājstarpē zem kleitas, viņa acis aizvērusi bija ielaidusi rokas viņa matos. Elsas un skūpsti elektrizēja gaisu. Vīrietis ieslidināja savus pirkstus sievietē, klusināts kliedziens, un sieviete gandrīz saļima vīrieša rokās, no baudas, no viņa neatļautajām un pārdrošajām kustībām. Detektīve neuzdrošinājās pat elpot, nemaz nerunajot par fotografēšanu. Viņa vēroja notiekušo sastingusi, pastiepusies pirkstgalos un pieplakusi pie šaurā atvēruma sienā, izbaudīja katru sekundi šīs slēptās izrādes.

Objektīvs, pirms brīža neveikli iebāzts detektīves kabātā, izkrita un ar skaļu troksni sasķīda uz cietās grīdas.

Acumirklī izvērtējusi situāciju, detektīve strauji metās uz durvīm, taču ieskrēja tieši krūtīs vīrietim no blakus istabas. Dzelžainas rokas viņu satvēra, aizspieda muti, un pret pašas gribu viņa tika pacelta no zemes un kā bezsvara lelle iegrūsta ģērbtuvē, kur vēl pirms brīža norisinājās neaprakstāmais. Šaubu nebija, viņa ir pieķerta, un, zinot ar ko nodarbojās pārkāpējs, šis noteikti nebija viņas dzīves laimīgākais brīdis. Pārbijusies, izspūrusi kā noķerts meža dzīvnieks, viņa skatījās uz lielā auguma vīrieti, kas stāveja viņas priekšā, elsodams un rokas dūrē sažņaudzis. Lai kā arī viņa censtos sakopot spēkus, kājas saļima, un viņa apsēdās uz paklāja turpat pie durvīm. Fotoaparāts viņas rokās izteica visu. Zvērojošas vīrieša acis arī. Sievieti viņa neredzēja, tikai dzirdēja satrauktu elpu sev aiz muguras.

Viņs spēra soli viņas virzienā, sirds un pasaule apstājās, viņa pievēra acis, gaidīdama sitienu, bet kluss, bet neapstrīdams „NĒ!” no aizmugures atkal visu apturēja. „Es gribu, lai tu viņu sasien un izdrāz”, teica tā pati balss. Detektīve atvēra acis un mēģināja saprast, ko viņa tiko dzirdēja. Pagriezusi galvu uz sievietes pusi, viņas acis satikās ar dīvaini stindzinošu sievietes skatienu, klusums, un tajā brīdī viņa sajuta, ka tiek piecelta no zemes, un rokas saliktas aiz muguras, kur tās sāpīgi sažņaudza kautkas ciets, iespējams, siksna no vīrieša biksēm. Nokritusi uz ceļiem, detektīve no izbailēm knapi spēja elpot, viņas priekšā tagad bija slaidā sieviete, kleitā, kas novilkta līdz pusei lejā, atsedzot piebriedušas krūtis uz slaidā auguma. Dejotāja lēnām noslīga sēdus pie sienas, ieplešot kājas, tik tuvu pie sasietās detektīves, ka, likās, pasniedzoties, viņa spētu pieskarties sievietes kurpēm. Stipras vīrieša rokas pagrūda pieķerto izmeklētaju, knapi noturēdama līdzsvaru, viņa saliecās uz priekšu, ka zods gandrīz skāra paklāju. Vīrietis klusā niknumā parāva viņas svārkus uz augšu un, pat nenovilkdams viņai apakšbikses, iegāja viņā no aizmugures. Viss norisinājās tik ātri un negaidīti, un satrauktais detektīves augums sarāvās no vīrieša locekļa, tomēr tas nesagādāja sāpes, viņa bija tik mikla no redzētā, ka dīvaina verdziskā padevība brutāla spēka priekšā viņā izraisīja pat baudu, uz brīdi dzēšot baiļu sajūtu no apziņas, viņa ievaidējās, sajuzdama grūdošas kustības sevī, vīrietis, satvēris viņu aiz gurniem, spēcīgi iegāja viņā, un priekšā sēdoša sieviete ar bezkaislīgu skatienu to visu vēroja. Vīrietis saņēma detektīvi aiz pleciem un pieslēja uz ceļiem, sasietā nu varēja redzēt, ka pretīm sēdošā sieviete ir pavilkusi kleitu virs ceļiem, atsedzot savu kailo kājstarpi abiem partneriem, kā stopkadrs detektīves prātā pazibēja bilde, tā viena sasodītā bilde, kas viņu bija novedusi šeit, un atkal viņa pieķēra sevi ar baudu lūkojoties pretīm sēdošas sievietes kailumā, vērojot, kā sievietes pirksti lēnām slīd pār kaunuma lūpam, zemāk līdz dupsim, maigi pieskaroties, tad atpakaļ augstāk līdz pumpuram, ap kuru kā rozes lapas savijušās baudas krokas, viņa kā hipnotizēta sekoja līdzi pirkstiem, kad tie lēnām iegremdējās ķermenī tik dziļi, līdz plauksta uzgūla kājstarpei, izraisot baudas vaidu, detektīve šķiet pat aizmirsa grūdienus, kas viņu dziļi satricināja iekšā, kā transā viņa centās neatraut skatienu no baudā iegrimušās mūzas viņas priekšā, pirkstiem, kas nu jau strauji kustējās iekša un ārā no sievietes maksts, vīrieša kustības kļuva straujākas, kā ērzelis, sajutis māju tuvumu, vīrietis metās auļos, nevaldāmi triekdamies viņā no aizmugures, vīrieša pirksti iegriezās detektīves dupša apaļumos, tos saspiezdami līdz sāpēm, taču viņu tas tikai vēl vairāk satracināja, nespēdama valdīt elsas, viņa ar acīm apēda sievieti savā priekšā, tiekdamās pēc viņas, lūgdamās pieskāriena, tikai mirkli sajust viņu ap sevi. Vīrietis beidza tik spēcīgi, ka detektīve atkal gandrīz nokrita ar zodu paklājā, ja vien to pēdējā brīdi nesatvertu sievišķīgas rokas, sieviete viņai priekšā nu jau stāvēja uz ceļiem, turēdama viņas plecus un galvu pret sevi, ieskatīdamās acīs tik tuvu, brīdī, kad vīrieša sēkla šļācās detektīves miklajā makstī, dejotāja izbaudīja kaislē pārvērsto sievietes seju, vaidošo vīrieti aiz viņas, miesas smaržu gaisā un trīcošo sievietes augumu, kas saļima nespēkā, kad vīrietis norima un izvilka locekli no viņas kājstarpes. Kā konvulsijās raustījās detektīves ķermenis, viņas vissstiprākajā mūža orgasmā, viņa ļāvās baudai, padevīgi ziedojot sevi, atdodoties pilnīga pārspēka priekšā, viņa guva dodot, pacēlusi seju pret sievieti savā priekšā, viņa sajuta valgu skūpstu uz savām lūpām, un ļāva baudas asarai klusi nokrist uz tumšsarkanā paklāja, kas to vienā mirklī uzsūca, kopā ar pārdzīvojumiem, kas to bija izraisījuši.